«KVV Liepājas metalurga» darbību varētu apturēt un iekonservēt rūpnīcu (53)

LETA
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ukrainas «KVV Group» izskata iespēju apturēt AS «KVV Liepājas metalurgs» darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja «KVV Group» preses sekretāre Nataļja Napadovska.

«KVV Group» vadība uzskata, ka situācijā, kad «KVV Liepājas metalurgs» jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

«Tas viss ļoti negatīvi ietekmēja apgrozāmo līdzekļu pieejamību uzņēmumā, kā arī radīja negatīvu uzņēmuma tēlu. Visi «KVV Liepājas metalurgs» lūgumi par uzņēmuma maksātnespējas situācijas novēršanu palika bez nodrošināto kreditoru atbildes,» sacīja Napadovska.

Viņa norādīja, ka jau pērn «KVV Liepājas metalurgs» cieta astoņu miljonu eiro zaudējumus, prognozētie 2016.gada zaudējumi esošajā situācijā ir aptuveni pieci miljoni eiro.

«Situācijā, kad turpinās krīze melnās metalurģijas nozarē, bet elektroenerģijas cenas ir divas reizes augstākas nekā vidēji Eiropā, «KVV Liepājas metalurgs» nespēj veikt tērauda kausēšanu un turpināt velmētavas darbu. Šādā situācijā uzņēmuma darbība ir nerentabla,» informēja Napadovska.

Kā ziņots, «KVV Liepājas metalurgs» 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns «KVV Liepājas metalurgs» 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Uzņēmumā veikts audits un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.

Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt «KVV Liepājas metalurgs» parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Kā iepriekš norādīja uzņēmuma pārstāvji, priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro lielo parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.

Vēl iepriekš, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no «KVV Liepājas metalurga», valsts sāka piedzīt naudu, realizējot ķīlas. «KVV Liepājas metalurgs» nespēja izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ķērās pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas «Alfa bank» garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai «UniCredit».

Valsts piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo «KVV Liepājas metalurgs» esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā.

«KVV Liepājas metalurga» valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus. Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot «KVV Liepājas metalurga» saistības pret valsti. «KVV Liepājas metalurgs» uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Jau ziņots, janvāra beigās «KVV Liepājas metalurgs» uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidroja Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.

AS «Latvijas Gāze» (LG) 19.februārī pārtrauca dabasgāzes padevi AS «KVV Liepājas metalurgs». Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz ilglaicīgu nespēju nokārtot parādsaistības par saņemto dabasgāzi.

«KVV Liepājas metalurga» apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu