E-vielas ir kaitīgas, izraisa alerģijas, dažādas saslimšanas un piesārņo mūsu organismu, ilgtermiņā novedot pie nopietnām veselības problēmām. Ar šādiem un līdzīgiem uzskatiem nereti varam sastapties publiskajā telpā. Taču vai tiešām velns ir tik melns, kā viņu mālē? To portālam «Apollo» atklāj uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Runājot par alerģiju, nepieciešama neliela atkāpe – vispirms jāsaprot, ka to ne vienmēr izraisa kas neveselīgs. Alerģiju var izraisīt arī par veselīgiem uzskatīti produkti, piemēram, medus vai rieksti. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka arī pārtikas piedevas var izraisīt alerģiskas reakcijas, taču šī ir individuāla, nevis masveida parādība «Ja skatām konkrēti E-vielas, tad lielākā daļa, ko pievieno pārtikai, ir drošas. Daudziem ir liels pārsteigums ko tādu izdzirdot, taču visas E-vielas tik tiešām nav vienā maisā bāžamas. Dažas pat organismā pilda noderīgas funkcijas, piemēram, E300 ir askorbīnskābe jeb C vitamīns!» skaidro Ksenija.
Pirmkārt, E-vielu daudzums, ko atļauts pievienot pārtikas produktiem, tiek nopietni un dziļi pētīts. Pārtikas nekaitīguma iestādes visā pasaulē regulāri skata atļauto E-vielu klāstu, un, ja kādā pētījumā atklājas aizdomas, ka šī E-viela var izraisīt kādu alerģiju vai saslimšanu, to ņem ārā. Dažām valstīm atļauto E-vielu klāsts tāpēc atšķiras. Amerikā var būt atļauts tas, kas aizliegts ES, un otrādi.
Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), nosakot maksimāli pieļaujamās devas konkrētām E-vielām, ir arīdzan jāņem vērā kumulatīvais efekts, proti, ka vienu un to pašu E-vielu patērētājs var uzņemt no vairākiem produktiem, tāpēc mums nav jābaidās, jo viss ir smalki izrēķināts. Starptautiskā līmenī pārtikas piedevas izvērtē Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) Pārtikas piedevu apvienotā ekspertu komiteja (JECFA).
Ik pa laikam parādās E-vielu rokasgrāmatas, kurās tiek stāstītas šausmu lietas par katru no tām. Šeit jautājums ir par devu – lielā devā inde ir viss. Dažreiz baumo, ka ražotājs nu gan neievēro nekādas normas – ber tik ar maisu iekšā. Bet arī ražotājs nav motivēts pārkāpt atļautās E-vielu devas, jo tie ir papildu izdevumi produktu ražošanai.
Taču ir arī vielas, no kurām tiešām ir nepieciešams izvairīties. Tās ir sintētiskās krāsvielas:
Pētījumi parāda, ka šis krāsvielas var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību.
E-vielas nebūt nav tas ļaunākais, kas produktā ir, toties tās var kalpot par indikatoru tam, ka produkts pats par sevi nav kvalitatīvs. Piemēram, pusfabrikāti.
«No pusfabrikātiem īpaši izceļami ir visi cūkgaļas izstrādājumi, gatavās kotletītes, nageti, zivju pirkstiņi, cīsiņi, desas, burgeru sagataves. Viss, kas ir panējumā, ko nepieciešams tikai uzsildīt. Desu sastāvā gaļas sastāvs mēdz būt ļoti niecīgs, esmu redzējusi arī vien 35%. Pārējais ir slēptie tauki un cukurs, kas ir patiesie kaitnieki, nevis E-vielas,» stāsta Ksenija.
«Cāļu nageti, piemēram, sastāv no sojas olbaltumvielām, cāļu guzām, vēderiņiem, mehāniski atdalītas vistas gaļa un nezināmas izcelsmes panējuma no baltajiem miltiem. Tajos ir ļoti liels slēptā sāls un cukura dudzums, kā arī tauki. Uz šī visa fona E-vielas tāds štrunts vien ir!»
Savukārt mākslīgās krāsvielas pārsvarā ir sastopamas visu veidu konfektēs – ledenēs, želejkonfektēs, sprakšķošajās konfektēs un krāsainajās limonādēs.
Tāpēc, ieraugot produkta sastāvā E-vielas, ne vienmēr tas ir jāliek atpakaļ veikala plauktā. Tā vietā ir jāpievērš uzmanība tam, kas tas ir par produktu un no kā tas patiesībā ir ražots.
