Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs uz Rīgu ved jaunu izstādi (7)

Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā - no 18.gadsimta līdz mūsdienām, informēja LNMM Preses centra vadītāja Nataļja Sujunšalijeva.

Izstāde «Pieradinātā daba» Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota.

Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Lieliskā un mūžam mainīgā dabas pasaule izsenis dāvāja cilvēcei brīnišķīgas idejas, gan kā padarīt skaistāku, harmoniskāku un komfortablāku apkārtējo vidi, gan kā izcelt personības individualitāti. Ūdeņi, okeāna dzīles, meži, pļavas, ziedi, dzīvnieki, putni un kukaiņi palīdz atklāt neparastus krāsu salikumus, jaunas formas un siluetus, kā arī rakstu motīvus.

Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos - mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu.

Izstādē spilgti pārstāvēta parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem.

Katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti - tā 18.gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19.gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula. 20.gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas ziediem rotātās cepures, 30.gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40.gados parādījās mode uz apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50.gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm, klāstīja modes vēsturnieks.

Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

Izstādi papildinās plaša pasākumu programma «Modes daba», kas ietvers sešu lekciju ciklu, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes.

Plašāk par gaidāmo izstādi stāstīs preses konferencē, kas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks 12.jūlijā plkst.12. Par izstādi stāstīs LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, «ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans un izstādes kurators, modes vēsturnieks, kolekcijas īpašnieks, Aleksandra Vasiļjeva fonda prezidents Aleksandrs Vasiļjevs.

Vasiļjevs ir dzimis 1958.gada 8.decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē. 1982.gadā pārcēlās uz Parīzi, kur sāka strādāt Francijas teātros. 25 pasaules valstīs Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Kā vieslektors viņš lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.

Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu «Vogue» un «Harper’s Bazzar» krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000.gada Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls «Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas». No 2002.gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003.gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija «Aleksandra Vasiļjeva interjeri». Par savu darbu viņš saņēmis dažādus apbalvojumus un prēmijas, tostarp 2010.gadā «The World Fashion Awards» ir prēmējis Vasiļjevu kā «2010.gada modes leģendu» par nopelniem modes vēstures jomā.