Valdības šodien apstiprināja «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju (EK).
Valdība apstiprina «Rail Baltica» izvietojumu Latvijā; kā tas izskatīsies? (170)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc Satiksmes ministrijas (SM) aicinājuma Ministru kabinets saskaņā ar Dzelzceļa likumu noteica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijas posmos. Tāpat paredzēts noteikts nacionālo interešu objekta statuss citām ar «Rail Baltica» saistītajām būvēm. SM skaidro, ka nacionālo interešu objekta statuss tiek noteikts, pamatojoties uz «Rail Baltica» ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā saņemtā paredzētās darbības akcepta nosacījumiem, tostarp vietas izvēles pamatojumu, norādītajiem ietekmes uz vidi samazinošajiem pasākumiem un citām prasībām.
Ministru kabinets uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar EK Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso «Natūra 2000» teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot «Rail Baltica» būvniecību.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) valdībā stāstīja, ka valdība nevar kavēties ar lēmuma pieņemšanu «Rail Baltica» jautājumā, jo pastāv iespēja zaudēt tos līdzekļus, kas līdz šim ieguldīti projekta izpētē.
«Man nav iebildumu, ja valdība apstiprina pamatu un uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) un Salacgrīvas pašvaldību konsultēties ar attiecīgo Eiropas Komisijas (EK) depratamentu par to, vai «Rail Baltica» trases izbūvē iespējams izmantot to teritoriju, kas ietilpst Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000»,» norādīja Augulis.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) pauda gandarījumu, ka sarunas par «Rail Baltica» trases izvietojumu Salacgrīvā tiks turpinātas.
Savukārt VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja, ka minētās konsultācijas varētu sākties šā gada septembrī un tās varētu ilgt divus mēnešus.
Attiecīgi valdība šodien atbalstīja priekšlikumu, ka konsultācijas par «Rail Baltica» trasi Salacgrīvā tiks turpinātas.
Kā ziņots, Salacgrīvas novada domes, SM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji jūlijā pēc diskusijas par «Rail Baltica» trases novietojumu Salacgrīvas novadā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.
SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso «Natura 2000» teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti «Rail Baltica» trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro.
Savukārt, lai panāktu sev pieņemamu dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» maršrutu, kas šķērso vides aizsardzības programmā «Natura 2000» iekļautās teritorijas, Salacgrīvas novada dome piedāvā valdībai «Natura 2000» lieguma teritorijas kompensēšanu ar trīs reizes lielāku teritoriju.
SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands skaidroja, ka SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt «Rail Baltica» projektu uz priekšu.
Kā ziņots, lai «Rail Baltica» projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā atsevišķi, kas varētu nozīmēt arī veto tiesību izmantošanu, plānots projektu noteikt kā nacionālās nozīmes objektu. Šajā gadījumā projekts būs jāsaskaņo Ministru kabinetā.
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
«Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.