Pārtikas un sadzīves preču sortiments Latvijas veikalos ir vairāk nekā plašs, taču ne viens vien būs pamanījis, ka it kā identiski pārtikas produkti mēdz atšķirties gan garšas, gan vizuālā noformējuma ziņā. Turklāt, ja sanācis pabūt ārzemēs, liels būs pārsteigums, kad vienas un tās pašas firmas šampūns vai drēbju mazgājamais līdzeklis mazgās labāk, nekā tāds pat produkts nopirkts Latvijas veikalos. Kāpēc tāda atšķirība?
Preču kvalitātes atšķirības pamanījuši ne vien pircēji, bet tās atklāj arī Eiropā veikti pētījumi (Slovākijas Patērētāju asociācijas pētījums, kas internetā nav publiskots, kā apstiprina Patērētāju tiesību un aizsardzības centrā). Izskaidrojums ir vienkāršs, proti, Latvijā iespējams iegādāties gan preces, kas paredzētas Austrumeiropas tirgum, galvenokārt ražotas Polijā vai Ungārijā, gan tās, kas domātas Rietumeiropai. Jāpiebilst, ka pirmais gadījums sastopams biežāk, taču Rietumeiropas tirgum paredzētās preces iespējams iegādāties ar pamatīgu uzcenojumu.
Piemēram, lielveikalos «Sky» patērētājam tiek uzsvērta preces ražotājvalsts – pat nepaņemot produktu no plaukta, var redzēt, kur tas ražots. Vairums pārtikas un sadzīves preču, ko iespējams iegādāties «Sky» veikalos, ir ražotas Rietumeiropas valstu tirgum.
Taču to, ko Vācijā, Lielbritānijā vai citur iespējams iegādāties par vidēja līmeņa cenām, šeit tirgo par augstākām cenām. Patērētājam ir iespējas izvēlēties – maksāt par saturu vai ietaupīt un iegādāties preci, kas ražota tepat Polijā, bet ar atšķirīgu sastāvu.
Preču kvalitātes atšķirības atkarībā no ražotājvalsts savā publikācijā uzsvērusi arī Latvijas Tirgotāju asociācija. Eiropas Parlamenta deputāte, iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pārstāve Inese Vaidere publikācijā «Produktu kvalitāte Latvijā nedrīkst atšķirties no Rietumeiropā nopērkamajiem» paudusi neizpratni, kāpēc Eiropā, kur pastāv vienotas preču kvalitātes prasības, viena zīmola precēm ar vienādu iepakojumu pastāv būtiskas kvalitātes atšķirības. Lai novērstu Austrumeiropas patērētāju diskrimināciju, problēmas risinājums tiekot meklēts arī Eiropas līmenī.
Eksperiments – kāda ir patiesība?
Kamēr varas gaiteņos spriež, kā diskrimināciju novērst, portāls «Apollo» veica eksperimentu, lai pārliecinātos, ka identisku preču sastāvs un garša patiešām atšķiras atkarībā no ražotājvalsts.
Lielveikalā «Sky» iegādājāmies divus produktus, pie kuru plauktiem lieliem burtiem pavīd vēstījums «Paredzēts Rietumeiropas valstu tirgum». Šokolādi «Milka», kas ražota Vācijā un šajā veikalu ķēdē nopērkama par 1,89 eiro un dzērienu «Sprite», kas ražots Lielbritānijā un «Sky» veikalā nopērkams aptuveni par 2,30 eiro.
Tieši tādas pašas preces meklējam pārtikas veikalu ķēdes «Rimi» veikalā. Šokolādi atrodam un iegādājamies par 0,90 eiro, taču identisku dzērienu «Sprite» atrast neizdodas. Nopērkam klasisko versiju, ko var iegādāties visos Latvijas pārtikas veikalos. Cena – 1,25 eiro.
Salīdzinot abas vienādas firmas un identiska izskata šokolādes secinām, ka ražotājvalsts neatšķiras. Abi gardumi ražoti Vācijā, turklāt arī sastāvs ir identisks. Atverot iepakojumu šokolādes izskats neatšķiras – abas vienādas un arī garšas ziņā tās ir identiskas. Secinājums viens – kāpēc pirkt šokolādi par teju diviem eiro, ja identisku produktu varam iegādāties zem viena eiro?
Ņemam nākamo produktu. Dzēriena «Sprite» izcelsmē gan manāmas atšķirības. «Sky» veikalā nopirktais dzēriens ražots Lielbritānijā, par ko arī uzskatāmi tikām informēti pie plaukta veikalā, taču «Rimi» nopirktā «Sprite» ražotājvalsts nav zināma, proti, nekur uz pudeles neparādās tāda informācija. Var noprast, ka dzēriens paredzēts tieši Baltijas tirgum, jo to rotā uzraksti gan igauņu, gan lietuviešu, gan latviešu valodās.
Interesantas ir arī garšas atšķirības un sastāvs. Dārgākajā variantā dzērienā ir mazāks cukura daudzums un tas patiešām arī jūtams garšā, turpretī otrā dzērienā cukura daudzums ir lielāks un pēc malka iedzeršanas to var sajust arī mutē. Te gan jāpiebilst, ka «Sky» nopirktais «Sprite» bija diētisks, taču visiem zināmo versiju šajā veikalā neatradām.
Dažāds sastāvs nav noziegums
Lai gan mūsu testēto preču atšķirības bija nelielas, vērsāmies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), jautājot, kā tas nākas, ka dzīvojot Eiropas Savienībā, mūsu lielveikalos lielākoties nonāk preces, kas paredzētas Austrumeiropas tirgum...
«No sastāva viedokļa arī tās preces, kas paredzētas Austrumeiropas tirgum, ir drošas un lietojamas. Pieņēmums, ka šo preču kvalitāte ir zemāka nekā Rietumeiropas tirgum paredzētajam precēm, ir tikai pieņēmums. Lai pierādītu, ka pastāv reāla preču kvalitātes atšķirība, būtu jāveic apjomīgs pētījums,» portālam «Apollo» apstiprināja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Jautājot par cenu atšķirībām, Gertmane piebilda, ka nav noteikta regulējuma, kādām cenām veikalā jābūt. «Cenu ziņā veikaliem ir brīva izvēle, un, ja cilvēki pērk arī preces ar dubultu uzcenojumu, darbojas pieprasījuma un piedāvājuma princips.»
Viņa arī neslēpj, ka jau gadiem tiek runāts par Slovākijas pētījumu, kas gan nekur publiski neesot parādījies.
«Runājot par preču sastāvu, nekur nav rakstīts, kādam sastāvam jābūt konkrētās precēs. Ja sastāvs ir drošs, tad tas nav nekāds pārkāpums,» uzsver Gertmane.
Ne tikai Polija, bet vairāk nekā 80 citu valstu ražojumi
Tomēr apgalvojums, ka Latvijas veikalos (izņemot veikalu ķēdi «Sky») nopērkamas vien Austrumeiropas tirgum domātās preces, nav gluži patiess. Izstaigājot plaši pazīstamos pārtikas veikalus «Rimi», «Maxima», «Elvi», un «Mego» preču izcelsmes valstis ir dažādas. Un tās nav ražotas tikai Polijā vai Ungārijā. Turklāt liela daļa preču nākušas no pašmāju ražotājiem.
«Veikala «Rimi» mērķis ir pircējiem piedāvāt tikai kvalitatīvas un drošas preces, tādēļ izvēlamies sadarboties tikai ar sertificētiem un uzticamiem partneriem, veidojot ar tiem ilgtermiņa sadarbību. Bez Latvijas uzņēmumiem starp sadarbības partneriem ir arī, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Polijas un citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi,» skaidro veikala «Rimi» pārstāve Inga Bite.
Jautājot par noteiktu zīmolu preču atšķirībām dažādos pasaules reģionos, Bite uzsver, ka tas būtu jājautā pašiem ražotājiem, kuri ražo preces dažādiem tirgiem.
Tikmēr veikala «Maxima» pārstāvis Jānis Beseris stāsta, ka veikalos «Maxima» nopērkamas preces no vairāk nekā 80 valstīm.
«Iedzīvotājiem plašā sortimentā pieejamas gan Austrumeiropā, gan arī Rietumeiropā un citos kontinentos ražotas preces. Piemēram, mūsu veikalos ir pieejami veļas pulveri un trauku mazgājamie līdzekļi, kas ir ražoti Vācijā un kam uz iepakojuma ir uzlīme ar norādi par vācu kvalitāti,» skaidro Beseris.
Jāatzīmē, ka divu lielāko pārtikas veikalu tīklu Latvijā pārstāvji atzina, ka Latvijas iedzīvotājiem ļoti lielā cieņā ir tieši pašmāju preces.
Kāpēc Latvijā par Rietumeiropas tirgus precēm maksājam dubultā?
Tomēr tie, kas ikdienā vēlas patērēt tikai Rietumeiropas tirgum paredzētās preces, būtu jāpievērš uzmanība, kur katra konkrētā prece ražota. Kamēr lielākajā daļā pārtikas veikalu to uzzināsiet, izlasot preces aizmugurē vēstīto informāciju, lielveikalos «Sky» preces ražotājvalsts uzsvērta jau pie produkta plaukta. Jāpiebilst gan, par saturu maksāsiet dubultā.
«Ja runājam par analogām, salīdzināmām precēm, kas ražotas Rietumeiropas tirgum un Austrumeiropai, tad šī cenu atšķirība pastāv. Par to mums liecina uz iepakojuma izmantotā valoda, saturs un konkrēto izejvielu daudzums, kas ietekmē produkta kvalitāti. Cits saldums, atšķirīgas piedevas, dažāda konsistence,» skaidro veikala «Sky» pārstāve Evita Feldmane.
Augstās cenas veikala «Sky» pārstāve skaidro ar to, ka Rietumeiropas valstu tirgu domātās preces ir rūpīgi atlasītas un atšķiras to sastāvs, taču vienādas izcelsmes preces arī veikalos «Sky» maksājot tāpat kā citos pārtikas veikalos Latvijā.
«Par to, ka ne vienmēr saņemam reklāmās solīto, viegli pārliecinājāmies veicot analogo produktu degustācijas «Sky» veikalos. Austrumeiropas tirgus pieprasa lētāku produktu, kā rezultātā ražotājs meklē risinājumu, un visbiežāk lētāk nozīmē to, ka produktos labākās kvalitātes izejvielas, piedevas tiek aizstātas ar citām,» viņa uzsver.
Jautājot, kāpēc izveidojusies tāda situācija, Feldmane atzīst, ka Eiropā ir noteikti kvalitātes standarti, bet papildus katra valsts nosaka savējos, un izrādās, ka rietumos prasības attiecībā uz produkta kvalitāti ir augstākas.