Krišjāņa Barona ielas labiekārtojuma izveidē ievēroti universālā dizaina principi, aģentūrai BNS pastāstīja ainavu arhitekte un Barona ielas ietvju dizaina veidotāja Helēna Gūtmane.
Ainavu arhitekte: Barona ielas dizains ir mūsu laika novitāte (172)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka Barona iela ir pirmā Rīgā, kurā īstenoti universāla dizaina principi, kas citur pasaulē saukts par «barrier-free design» (no angļu val. - «dizains bez barjerām»). Tas pastāvot visās pasaules valstīs. «[Barona ielas ietvēs izmantotais] pikseļu raksts jau 20 gadus tiek projektēts dažādos veidos, un universālais dizains ir kļuvis diezgan aktuāls pēdējos gadus astoņus. (..) Tā ir mūsu laika novitāte,» skaidroja ainavu arhitekte.
Tāpat viņa uzsvēra, ka minētais dizaina veids ietver tolerances un vienlīdzības principus, kas arī izpaudās, veidojot Barona ielas labiekārtojuma risinājumus, paralēli domājot par cilvēku ar redzes un kustību traucējumiem pārvietošanos. Tādēļ ietvē tika iestrādātas vadulas cilvēkiem ar vāju redzi vai neredzīgajiem, lai ar spieķīšiem tie varētu sajust reljefu un saprast, kurā virzienā doties. Tāda pati funkcija ietvē ir arī iestrādātajai šķeltā granīta bruģa joslai, par kuru domāts, ņemot vērā, ka iela ir vēsturiskā centra daļa un ka standartizētās vadulas mēdz apgrūtināt kustību cilvēkiem ratiņkrēslos.
Gūtmane stāstīja, ka, īstenojot ietves dizainā ietvertos risinājumus, konsultējoties ar invalīdu biedrību «Apeirons», speciālisti skaidroja, ka nepieciešama vienota sistēma cilvēkiem ar kustības un redzes traucējumiem, kura jāīsteno visās Rīgas ielās, tostarp pilsētas vēsturiskajā centrā. «Vēl viens elements, kas cilvēkam nav ierasts ir reljefa bruģis, (..) kuru mēs profesionāli saucam par punktveida taktilu reljefa bruģi. [Tas] tiek likts tādās vietās, kuras nevar šķērsot. (..) Mums tas nav nevienā pieturā. Pilnīgi visā pasaulē (..) autobusa pieturās, tramvaja pieturās un vilcienu platformās, stacijās - tas ir vienkārši «must» (no angļu val. - nepieciešams). Tas tā vispār ir jādara, un to mēs esam darījuši arī šeit,» uzsvēra ainavu arhitekte.
Viņa skaidroja, ka punktveida bruģi neskata kā ceturto elementu ietves dizainā, jo tā nav dizaina sastāvdaļa, bet gan funkcionāls elements. «Es to labprāt neliktu, bet, saprotot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, arī visa dizaina pasaule rēķinās ar to. (..) Ļoti daudzās valstīs tomēr pastāv prasība pēc krāsu atšķirības un mēs izvēlējāmies baltu, mēs negribējām dzeltenu,» stāstīja Gūtmane.
Ainavu arhitekte norādīja, ka viņa ir apmierināta ar ielas dizaina gala rezultātu. «Protams, gribējās kaut ko tādu «super skaistu», bet es arī nevaru teikt, ka nav kontrastu, un es nevaru teikt, ka arī slikti izskatās, tāpēc, ka tas diezgan labi spēlē ar pelēkiem tonīšiem arī šeit. Iedomājieties, ja te būtu spilgti dzeltens! (..) Man ļoti patīk šis pikseļojums. (..) Un man liekas, ka tas jau tagad izskatās puslīdz perfekti, un nākotnē tas mazliet pabalēs, un mēs redzēsim, ka bruģis paliks mazliet vienmērīgāks,» pauda Gūtmane.
Parādot dažādus piemērus ar citur pasaulē veidoto ietvju dizainu, viņa norādīja, ka pat neuzdrošinātos veidot tik drosmīgu dizainu, jo tas neatbilst latviešu tautas mentalitātei. «Es mēģināju to [ietves dizainu] padarīt pēc iespējas neitrālāku, bet tomēr ne garlaicīgu,» skaidroja ainavu arhitekte, uzsverot, ka izmantotais dizaina risinājums ir arī funkcionāls, ja gaidāmi ielu remontdarbi, jo atšķirības ielu segumā dizaina risinājuma dēļ nebūtu uzkrītošas.
Pēc Gūtmanes domām, asajai sabiedrības reakcijai pret Barona ielas ietves dizainu ir arī pozitīvā puse - cilvēki vairāk pievērsuši uzmanību, ka ietvēs tiek izmantots funkcionāli elementi cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. «Jā, cilvēki sāks pamanīt. (..) Tas ir normāli un man liekas, ka katrā mākonī ir zelta maliņa, un zelta maliņa visā šajā komunikācijā vai diskomunikācijā ir tā, ka pievērsta ļoti liela uzmanība tādiem jautājumiem - daudzi cilvēki sadzirdēs skaidrojumu,» uzsvēra Barona ielas dizaina veidotāja.
Jau ziņots, ka sociālajos tīklos «Twitter» un «Facebook» novērots, ka vairāki to lietotāji pauduši neizpratni par jaunā ietves seguma dizainu, dažiem norādot, ka ietves segumam izmantoti dažādu materiālu pārpalikumi. Savukārt kāds cits uzsvēris, ka segums, kurš paredzēts, lai atvieglotu neredzīgo pārvietošanos, esot ieklāts nepilnīgi.
Tāpat vēstīts, ka Rīgā vairākās ielās notiek remontdarbi, no kuriem lielāko daļu Rīgas dome solīja pabeigt līdz šā gada 1.septembrim. Pabeigt bijis paredzēts arī ietves pie skolām. Savukārt pārējo ietvju remontu paredzēts noslēgt septembra pirmajā nedēļā
Ietves atsevišķos Brīvības ielas posmos tikšot pabeigtas līdz 8.septembrim. Savukārt posmā no Aleksandra Čaka ielas, kur notiek arī darbi ar komunikācijām, tie varētu ritēt vēl visu septembri.