Tērauda siets arī šogad labi pasargājis Rīgas pils mūri no svecīšu liesmām

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Tērauda aizsargsiets pie Rīgas pils arī šogad labi pasargājis mūri no bojājumiem, ko varētu nodarīt Lāčplēša dienā iedzīvotāju aizdegtās svecītes, līdz ar to konstrukcijas ideja sevi attaisnojusi, aģentūrai LETA atzina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

«Ar mūri viss ir kārtībā, tā ka konstrukcija jau otro gadu to labi pasargā no liesmām un kvēpiem,» sacīja Blodons.

Tuvākajā laikā sietu noņems un tiks veikti arī uzkopšanas darbi.

«Nekas briesmīgs nav noticis, tomēr teritorija, kā jau vienmēr pēc šādiem pasākumiem, ir jāsakopj,» piebilda VNĪ pārstāvis.

Kā ziņots, šogad otro gadu pēc kārtas Lāčplēša dienas svinību laikā pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra VNĪ uzstādīja mobilu tērauda konstrukciju, uz kuras novietot aizdegtās svētku svecītes. Aizsargsiets, kura idejas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, tiek izmantots ar mērķi racionāli plānot svecīšu izvietojumu, nebojājot vēsturisko mūri, kā arī tas pasargā ķieģeļus no termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums.

Tērauda aizsargsiets veidots no 175 posmiem, tā garums ir 184 metri, bet platums - viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma iespējams izvietot 60 svecītes jeb 10 500 svecītes kopumā pa visu sienu.

Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19.gadsimta pēdējā ceturksnī. Rīgas pils atjaunošanas projekta 1.kārtas laikā ir veikta pils apkārtmūra restaurācija gandrīz 280 metru garumā un ap 950 kvadrātmetru platībā.

Kā ziņots, izrādot cieņu neatkarīgās Latvijas armijas karavīriem, kuri 1919.gada 11.novembrī izcīnīja uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku, tūkstošiem cilvēku katru gadu noliek svecītes pie Rīgas pils mūra.

Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.

Uz augšu