Gads pēc nāvējošajiem teroraktiem Parīzē. Kas mainījies?

Tieši pirms gada – 2015.gada 13.novembra naktī – teroristiskā grupējuma «Islāma valsts» kaujinieki astoņās vietās Parīzē un tās apkārtnē nogalināja 130, bet ievainoja aptuveni 500 cilvēku. Tas bija letālākais uzbrukums Francijā kopš Otrā Pasaules kara, kas iezīmēja pagrieziena punktu gan Francijas, gan Eiropas notikumu kontekstā.

ziņojumā

Advokāti, kuri strādā ar šādiem gadījumiem, apgalvo, ka pārsvarā tiek «mērķēts» uz tradicionāla izskata musulmaņiem – vīriešiem ar garām bārdām un sievietēm garās kleitās un ar galvassegām, raksta «TIME». Daudzus šo pazīmju dēļ nu automātiski uzskata par potenciālajiem džihādistiem. Ziņojuma veidotāji uzskata, ka ārkārtas stāvoklis šo stereotipu tikai palīdzējis stiprināt.

«Valdība radījusi teoriju, ka tad, kad tu kļūsti arvien reliģiozāks, tu vari kļūt par teoristu,» atklāj advokāts Ariē Alimi. Viņš strādā pie aptuveni 15 lietām, kad ārkārtas stāvoklī veikts netaisns arests vai policijas vardarbīga izturēšanās. «Šiem cilvēkiem nav nekādas saistības ar terorismu,» saka Alimi, kurš pats ir ebrejs. «Viņi vienkārši ir musulmaņi.»

Ārkārtas stāvoklis ir vērsts uz gandrīz pieciem miljoniem Francijas musulmaņu, kas ir lielākā musulmaņu populācija Eiropā. «Tās ir sava veida raganu medības, kur tiek meklēts ikviens, kas ir saistīts ar konservatīvām musulmaņu kustībām,» atklāj Francijas Komitejas pret islamofobiju izpilddirektors Marvans Muhameds. Kopš Parīzes teroraktiem viņš saņēmis 320 ziņojumus par policijas netaisnu rīcību. «Lielākā daļa bijušas nevainīgas ģimenes bez pamata tikt turētiem aizdomās.»

Savukārt Maikls O`Konors (31) Lielbritānijas raidsabiedrībai BBC atklāj, ka vēl aizvien sēra aromāts vai asiņaini skati spēj acumirklī nogādāt viņu atpakaļ naktī, kad «Bataclan» koncertzālē amerikāņu rokgrupas «Eagles of Death Metal» koncerta laikā dzīvību zaudēja 89 cilvēki.

Maikls atzīst, ka pēc šī notikuma viņš kļuvis par citu cilvēku: «Reizēm es pilnīgi zaudēju savaldīšanos par kaut ko mazu un nenozīmīgu. Un tas neesmu es. Vai arī izjūtu neticamas skumjas – arī tāds es iepriekš nebiju. Pirms tam es biju laimīgs cilvēks un baudīju dzīvi. Es gan neapgalvoju, ka nebaudu tagad, jo esmu ļoti pateicīgs, ka esmu dzīvs, un esmu apņēmies novērtēt ik sekundi.»

Maikla draudzene Sāra, kura arīdzan liktenīgajā naktī bija koncertzālē, atklāj, ka reizēm viņš vienas nakts laikā pārbijies pamostas aptuveni 70 reižu. Laiks ir labs ārsts, taču šādu lielu traumatisku notikumu pārdzīvošanai ar gadu ir par maz, tāpēc Sāra ir noraizējusies par sava drauga garīgo veselību.

«Viņš aizmieg un tad pamostas pilnīgi šokēts. Pēc tam aizmieg atkal uz kādām trim, četrām minūtēm, bet pēc tam mostas atkal. Viņam šķiet, ka kāds viņu vajā,» viņa stāsta. «Maikls apgalvo, ka ar viņu viss ir kārtībā, bet es dzīvoju ar viņu un redzu, ka viņam ir nepieciešama profesionāla palīdzība.»

Savukārt sestdien ar britu rokzvaigznes Stinga koncertu dienu pirms šī terorakta pirmās gadskārtas no jauna tika atklāta teroristu uzbrukumā cietusī Parīzes koncertzāle «Bataclan».

«Mēs viņus neaizmirsīsim,» Stings franču valodā paziņoja koncerta apmeklētājiem pēc klusuma brīža, ar kuru tika godināta 130 upuru piemiņa.

«Šovakar mums jāpaveic divi uzdevumi: pirmkārt, jāatceras tie, kas zaudēja dzīvību uzbrukumā, un pēc tam jāsvin dzīve un mūzika šajā vēsturiskajā vietā,» sacīja Stings.

Visi ienākumi no koncerta tiks ziedoti divām labdarības organizācijām, kas strādā ar Parīzes uzbrukumu upuriem.

Svētdien Francijas prezidents Fransuā Olands un Parīzes mērs Anna Idalgo atklās piemiņas plāksnes pie «Bataclan» un pārējām šajos uzbrukumos cietušajām vietām – nacionālā stadiona, restorāniem un bāriem.

Gadu pēc šiem teroraktiem slimnīcās turpina ārstēties deviņi no apmēram 400 tajos ievainotajiem cilvēkiem.

Francijā vēl arvien ir spēkā ārkārtas stāvoklis, savukārt terorisms un islāma loma ir kļuvuši par svarīgiem tematiem sešus mēnešus pirms Francijas prezidenta vēlēšanām.

Uz augšu