Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11107461t1ha1ec.jpg)
Ziemassvētki mūsdienās ir gan reliģisks, gan arī liels kultūras un komerciālais fenomens. Vairāk nekā divu tūkstošu gadu laikā cilvēki ir radījuši dažādas svētku tradīcijas, kuras ir gan reliģiskas, gan ar dabu saistītas. Kristieši Ziemassvētkus svin dienā, kad piedzima Jēzus - kristiešu garīgais līderis, kura mācības formēja reliģiju. Populārajā kultūrā Ziemassvētki nozīmē apmainīties ar dāvanām, dekorēt Ziemassvētku eglītes, apmeklēt baznīcu, piedalīties vakariņās ģimenes lokā, kā arī gaidīt Ziemassvētku vecīti. Daudzās pasaules valstīs 25.decembris jau vairāk nekā 150 gadus ir brīvdiena. Taču ar ko sākās tie Ziemassvētki, kurus zinām šodien?
Kā vēsta vēstures portāls «History.com», ziemas vidus jau ļoti ilgu laiku pasaulē ir bijis laiks svinībām. Jau daudzus gadsimtus pirms Jēzus atnākšanas, eiropieši svinēja gaismas dzimšanu ziemas tumšākajās dienās. Daudzi cilvēki līksmoja, jo tumšākais ziemas laiks bija aiz muguras, un pēc saulgriežiem varēja lūkoties uz gaismu – garākām dienām.
Skandināvi svētkus svinēja no 21.decembra – Ziemas saulgriežiem – līdz pat janvāra beigām. Svinot saules atgriešanos, tēvi un dēli mājās nesa lielus baļķus, kurus vēlāk dedzināja. Cilvēki svinēja tik ilgi, kamēr baļķis bija pilnībā nodedzis, un tas varēja ilgt pat 12 dienas. Skandināvi ticēja, ka ikviena liesma simbolizēja jaunu cūku, kurai bija jādzimst jaunajā gadā.
Decembra beigas Eiropā bija ļoti piemērots laiks, lai svinētu saulgriežus. Šajā laikā lielākā daļa lopu bija tika nogalināti, līdz ar to tos nebija jābaro. Daudziem šis bija vienīgais laiks gadā, kad varēja iegūt svaigu gaļu. Tāpat arī vīns un alus, kas gada laikā tika gatavots, beidzot bija gatavs dzeršanai.
Piemēram, Vācijā cilvēki godāja pagānu dievu Odenu. Vācieši baidījās no Odena, jo viņi ticēja, ka šis dievs ir spējīgs radīt ziemeļblāzmu, ar kuras palīdzību novērot cilvēkus un tad izlemt, kuru sodīt. Tieši tādēļ ziemeļblāzmas laikā daudzi cilvēki izvēlējās palikt mājās.
Romā, kur ziemas nebija tik izteiktas kā ziemeļos, tika svinētas Saturnālijas – brīvdienas par godu agrikultūras dievam Saturnam. Svētku sākums bija ziemas saulgriežos, un tas turpinājās visu nākamo mēnesi. Saturnālija notika laikā, kad ēdiens un dzēriens bija ļoti daudz, un šajā laikā mainījās arī sociālās lomas. Vergi kļuva par saimniekiem, zemniekiem bija ļoti liela ietekme pilsētā. Gan darba vietas, gan skolas bija slēgtas, lai ikviens varētu no sirds izpriecāties.
Tāpat šajā laikā, ziemas saulgriežos, romieši svinēja Juvenāliju – svinības par godu visiem bērniem Romā. Augstāko klašu pārstāvji nereti svinēja Mitras dienu, kas bija 25.decembrī. Mitra bija nevaldāmās saules dievs un romieši ticēja, ka viņš bija dzimis no akmens. Daudzi romieši ticēja, ka Mitras dzimšanas diena bija gada svētākā diena.
Agrākajos kristietības gados Lieldienas bija galvenās svētku brīvdienas, jo Jēzus dzimšana netika svinēta. Ceturtajā gadsimtā baznīcas vadītāji nolēma padarīt Jēzus dzimšanas dienu par svētkiem. Diemžēl, Bībelē nav minēts viņa dzimšanas datums. Puritāņi vēlāk apstrīdēja svētku leģitimitāti. Lai arī daudzi pierādījumi liecina, ka Jēzus varētu būt dzimis pavasarī, pāvests Jūliuss I par Jēzus dzimšanas datumu izvēlējās 25.decembri. Tiek uzskatīts, ka šādā veidā baznīca centās savā veidā pārņemt un pārveidot pagāniskos Saturnālijas svētkus. Jaunie svētki, kurus sākumā sauca par Kristus dzimšanas svētkiem, sāka izplatīties Ēģiptē ap 432.gadu, un vēlāk arī Anglijā – ap sesto gadsimtu. Astotā gadsimta beigās Ziemassvētku tradīcijas bija plaši izplatītas Skandināvijas valstīs. Šodien, grieķu un krievu pareizticīgo baznīcās Ziemassvētki tiek svinēti 13 dienas pēc 25.decembra, kas ir atsauce uz Zvaigznes dienu, jo šajā dienā tiek uzskatīts, ka trīs viedie beidzot atrada Jēzu silītē.
Svinot Ziemassvētkus tajā pašā laikā kad tradicionālos ziemas saulgriežus, baznīcu līderi palielināja iespēju, ka Ziemassvētki būs populāri, kā arī iespēju diktēt, kā šie svētki tiks svinēti. Viduslaikos kristietība bija reliģija, kura aizstāja pagāniskās tradīcijas. Ziemassvētkos ticīgie apmeklēja baznīcu. Katru gadu bija tāda tradīcija, ka nabagie varēja doties uz bagāto mājām un prasīt, lai viņus pabaro ar labāko ēdienu un dzērienu. Ja māju īpašnieki atteicās no nabago pabarošanas, viņus vēlāk terorizēja ar dažādiem nedarbiem. Ziemassvētki kļuva par laiku, kad augšējās sabiedrības klases «atmaksāja parādus» tai sabiedrības daļai, kura bija sliktāk situēta.
17.gadsimta sākumā, kad Eiropā notika dažādas reliģiskās reformas, mainījās arī veids, kā Ziemassvētki tika svinēti. Kad Olivers Kromvels un viņa puritāņu spēki 1645.gadā pārņēma varu Anglijā, viņi nolēma atbrīvoties no visa, kas bija saistīts ar iepriekšējo varu. Tādējādi tika atcelti Ziemassvētki, taču vietējie cilvēki to nesaprata. Pēc pieprasījuma, karalis Čārlzs II atguva troni, un līdz ar viņu, iedzīvotāju dzīvēs atgriezās arī Ziemassvētki.
Svētceļnieki, angļu separātisti, kuri ieradās Amerikā 1620.gadā, bija pareizticīgāki nekā Kromvela puritāņi. Tā rezultātā, Ziemassvētki Amerikā nebija atļauti svētki – no 1659.-1681.gada Ziemassvētku svinības Bostonā bija stingri aizliegtas. Ikvienam, kurš kaut attālināti piekopa kādu no tradīcijām, tika sodīts ar piecu šiliņu sodu. Pēc Amerikas revolūcijas, kad angļu paražas tika atceltas. Tiesa, Ziemassvētki ASV par oficiāliem svētkiem kļuva pēc 1870.gada 26.jūnija lēmumu, kad tika noteikts, ka 25.decembris ir oficiāla brīvdiena.
Mūsdienīgās tradīcijas Ziemassvētki ieguva aptuveni 19.gadsimta beigās, kad tie no karnevāla un dažādu ķekatu svētkiem transformējās par svētkiem, kurus pavadīt mierā ar ģimeni.
19.gadsimts bija pilns ar dažādiem konfliktiem un nesaskaņām, daudzās valstīs bija liela spriedze bezdarba dēļ, kā arī sabiedrības noslāņošanās dēļ. Nereti tieši Ziemassvētkos radās lielas protestu akcijas, kuru apspiešanai bija nepieciešama policija. Tas arī bija iemesls, kādēļ Ziemassvētki no skaļiem brīvdabas svēktiem ar laiku transformējās par mierīgiem ģimenes svētkiem, un lielu popularitāti ieguva jauna tradīcija – apdāvināt savus tuviniekus.
Tieši apdāvināšanas tradīcijas dēļ Ziemassvētki mūsdienās ir kļuvuši par komerciāli izdevīgu – neviens vien veikals rīko dažādas akcijas ar mērķi nopelnīt – cilvēkiem dāvanas vajag. Tiesa, mūsdienās nereti tiek aizmirsts, ka Ziemassvētki – tie sākotnēji ir reliģiski svētki, kā arī iespēja ikvienam apstāties trakajā ikdienas ritmā, ne tikai lai atpūstos un pavadītu laiku pārdomās, bet arī lai satiktu sen neredzētos radiniekus un draugus. Un to nav iespējams izteikt naudā.