Draugs ieskaitīja kontā naudu? Piesargies! (1324)

Ja jūs no partnera, drauga vai kāda sveša cilvēka, kas dzīvo tepat Latvijā vai ārzemēs, gada laikā saņemat vairāk par 1425 eiro, jums par dāvinājumu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Nodoklis 23% netiek piemērots, ja naudas saņēmējs ar likumā noteiktajiem dokumentiem spēj pierādīt, ka naudu izlietojis medicīnas pakalpojumu vai izglītības ieguvei.

Lai gan regulējums attiecībā uz dāvanām, kas saņemtas no fiziskajām personām, nav jauns - tas ir spēkā no 2010. gada 1. janvāra, plašāku rezonansi medijos tas izraisīja saistībā ar ārzemēs dzīvojošo tautiešu naudas pārskaitījumiem saviem tuviniekiem un draugiem.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekamas dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei civillikuma izpratnē.

VID kontrolē naudas plūsmu

Par to, ka, veicot savstarpējus norēķinus, neviļus kļuvuši par likuma pārkāpējiem, satraukušies vairāki portāla «Apollo» lasītāji. Pēc viņu domām, pieļaujamā naudas ieskaitījuma slieksnis ir pārāk zems, jo mūsdienu pasaulē cilvēku attiecības vairs neierobežo radniecības saites, bet elektroniskie norēķini ir ikdienas dzīves sastāvdaļa.

«Es katru mēnesi savam draugam pārskaitu noteiktu naudas summu, lūdzot veikt dažādus ikdienišķus pirkumus Latvijas un ārvalstu interneta veikalos,» raksta «Apollo» lasītāja Ilze. «Draugam, atšķirībā no manis, patīk un labāk padodas nokārtot saimnieciskas lietas. Es vienkārši parādu, kuru lietu vēlos, un ieskaitu viņam vajadzīgo naudas summu. Viņš man ir palīdzējis iegadāties aviobiļetes, putekļu sūcēju, ziemas jaku un zābakus, datoru, kafijas galdu, kumodi un citas lietas. Viņš man šīs lietas atved - tā vienkārši ir ērtāk, jo dzīvoju ārpus Rīgas un man nav automašīnas. Kopējā summa, ko gada laikā ieskaitu draugam, pārsniedz ar likumu noteiktos 1425 eiro. Patiesībā šis cipars izveidojas ātri. Līdz šim domāju, ka draugs man izpalīdz un tā ir cilvēciski atbalstāma rīcība, jo nekādas lielās summas mūsu kontos neapgrozās, bet nu saprotu, ka formāli esam pārkāpuši likumu, un manis ieskaitītās summas kāds var interpretēt kā dāvinājumu.

Vai tiešām man turpmāk no bankomāta jāizņem skaidra nauda un jāiedod draugam rokās, lai valsts iestādes nevarētu izsekot manas likumīgi nopelnītās un tikpat likumīgi iztērētās naudas plūsmai?

Domāju, ka situācija ir visai tipiska, jo daudzi neprecēti pāri (arī draugi) viens otram ieskaita naudu dažādām vajadzībām, piemēram, aizdod nelielas summas, apmaksā rēķinus utt.,» jautā Ilze.

Vēl kāda raksturīga situācija. Jānim ir nenokārotas parādsaistības, kas izveidojās pirms dažiem gadiem, kad viņš zaudēja darbu. Puisis vienojās ar finanšu iestādi par pakāpenisku parāda atdošanu un pilda saistības. Pārceļoties uz jaunu dzīvokli, Jānis gribēja iegadāties veļas mašīnu un ledusskapi. Tomēr paņemt kredītu, vai šīs lietas iegādāties līzingā viņš nevarēja.

Jāņa bērnības draugs Pēteris teica: «Neuztraucies! Tāpēc jau ir draugi!» Viņš uz sava vārda līzingā paņēma draugam vajadzīgos sadzīves priekšmetus. Tā nu Jānis katru mēnesi Pētera bankas kontā iemaksāja noteiktu maksājuma summu. Gada laikā summa pārsniedza 1425 eiro. Vai ir pamats bažām, ka Pēterim var nākties skaidroties ar Valsts ieņēmuma dienestu par naudas izcelsmi?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka abos minētajos gadījumos personām, uz kuru kontiem nauda tiek pārskaitīta, ienākums neveidojas, tāpēc naudas summa nav jādeklarē.

Tomēr, veicot nodokļu kontroles pasākumus, VID var rasties jautājumi, un tas nozīmē, ka naudas saņēmējiem būs jāpierāda fakts, ka konkrētajā kredītiestādes kontā pārskaitītie līdzekļi ir iztērēti naudas devēja vajadzībām. Pretējā gadījumā saņemtā nauda var tikt uzskatīta par ienākumu. Lai nerastos pārpratumi, VID iesaka, veicot šāda veida bankas pārskatījumus, maksājuma uzdevuma mērķī norādīt informāciju, kādam mērķim attiecīgais naudas pārskaitījums ir paredzēts.

Daudziem tā ir «dzīvības līnija»

Tomēr visvairāk satraukti par nodokļa piemērošanu regulāriem naudas sūtījumiem ir emigrācija dzīvojošie latvieši.

«Ārvalstīs dzīvojošie ap 370 000 Latvijas piederīgie ik gadu uz Latviju nosūta vairāk kā pusmiljardu eiro jeb 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta – tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem, jo daudziem Latvijā ir «dzīvības līnija»,» sabiedrības iniciatīvu platformā «ManaBalss.lv» raksta Eiropas latviešu apvienība.

Organizācija uzsākusi parakstu vākšanu par iespēju no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus Latvijā bez divkārša nodokļu sloga. Eiropas latviešu apvienības prezidija locekle, Luksemburgas - Latvijas asociācijas valdes locekle Elīna Pinto uzskata, ka pašreizējais nodokļu regulējums var smagi atsaukties uz likuma ēnā atstātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri atbalstu iztikai saņem no tuviniekiem ārvalstīs - faktiskajiem dzīvesbiedriem, ar kuriem nav reģistrēta laulība, sirmgalvjiem, bērniem un nomales iedzīvotājiem, kas naudu saņem ar citu cilvēku starpniecību.

«Šo cilvēku tuvinieki, kurus dzīves līkloči vai peļņas gaitas aizvedušas ārpus Latvijas, par savu nopelnīto naudu jau reiz nodokļus nomaksājuši, bet Latvijā tie atkal tiek aplikti ar nodokli, tiklīdz pārsniedz 1425 eiro gadā - tātad nepilnus 119 eiro mēnesī. Šī summa ir trīs reizes mazāka par Latvijā noteikto minimālo algu.

Turklāt par smieklīgi mazu summu saņemšanu cilvēkam ir pienākums sniegt gada deklarāciju. Sods par likuma prasību nepildīšanu var sasniegt pat 430 eiro. Tas ir nesamērīgs administratīvais slogs ne tikai šiem cilvēkiem, bet arī VID , tāpēc izraisa šaubas par valsts resursu izmantojumu.»

Pēc viņas domām nepilnīgā likumdošana lieku reizi izgaismo daudzas sāpīgas sociālās problēmas, kas būtu jārisina valdībai un likumdevējiem. Elīna Pinto atgādina, ka ārvalstīs dzīvojošā diaspora ar naudu atbalsta ne tikai savus Latvijā dzīvojošos laulātos vai radiniekus. «Gados veci, slimību skarti, attālos lauku reģionos mītoši cilvēki ir spiesti meklēt risinājumus, kā tikt pie sūtītās naudas, nevis elektronisku ciparu, bet skaidras naudas veidā. Tie ir cilvēki, kas atrodas slimnīcās, vai veselības problēmu un transporta dārdzības dēļ nevar nokļūt līdz novada centram, kur ir pieejams vienīgais apkaimes bankomāts. Nav noslēpums, ka Latvijā, īpaši Ziemeļvidzemē un Latgalē vēl ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem ceļš līdz tuvākajam bankomātam ir mērojams vairāku desmitu kilometru garumā,» sašutumu pauž Elīna Pinto.

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši skaidro, ka naudu dažkārt pārskaita savu radu kaimiņiem vai draugiem, kas strādā pilsētā un no bankomāta izņemto naudu nodot sūtītāja tuviniekam. Ir gadījumi, kad nauda tiek pārskaitīta arī vietējam pastniekam, kurš to nodod adresātam, tā izpalīdzot lauku cilvēkiem.

«Nauda tiek sūtīta arī to bērnu uzturam, kurus vecāku prombūtnes laikā pieskata ģimenes draugi vai tāli radi. VID skaidro, ka ar nodokli netiek aplikts dāvinājums, ja tiek pierādīts, ka tas izlietots izglītībai un veselībai. Taču, ja nauda izlietota aprūpētā bērna vai kaimiņa labā, naudas saņēmējs to nespēj pierādīt.

Turklāt, jo vairāk dažādu slogu - nodokļa vai deklarēšanas pienākuma veidā, jo mazāk ticams, ka cilvēki turpinās sūtīt naudu uz Latviju. Līdz ar to, tie, kuriem dzīve jau tā nav viegla, nonāks vēl sarežģītākā situācijā. Visbeidzot, ievērojams cilvēku skaits atbalsta savus neprecētos dzīvesbiedrus Latvijā.»

Kamēr «ManaBalss.lv» turpinās parakstu vākšana, aicinot Finanšu ministriju, VID un Saeimu ieklausīties sabiedrības viedoklī, un veidot dialogu, lai rastu tiesisku risinājumu sāpīgajā jautājumā, sociālajos tīklos cilvēki pauž sašutumu par valsts iejaukšanos viņu privātajā dzīvē un dalās ar viedokļiem, kā radoši apiet likumdošanu, piemēram, noformējot aizdevumu, pārsūtot naudu ar «Western Union» vai «PayPal» starpniecību, vai arī sākot izmantot elektronisko naudu. Jāatgādina, ka ar 2016. gada 1. aprīli likumā «Par nodokļiem un nodevām» veiktie grozījumi nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, konstatējot aizdomīgu darījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņot VID par personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgajiem darījumiem.

Darījumus vērtē pēc ekonomiskās būtības

Finanšu ministrija noraida pārmetums, ka, apliekot ar nodokli fizisko personu dāvanas, nodoklis tiek uzlikts divreiz.

«Ja dāvinātājs ir saņēmis algota darba ienākumus un par tiem samaksājis algas nodokli Latvijā vai, piemēram, Lielbritānijā, tas ir izpildījis savas saistības pret nodokļu administrāciju. Taču, ja šis cilvēks savu algu tālāk izlieto, piemēram, apmaksājot citas fiziskas personas pakalpojumus (piemēram, auklītes vai tulka darbu), pakalpojuma sniedzējs ir guvis ienākumu, no kura likumā noteiktajā kārtībā ir jāmaksā nodoklis.

Nav būtiski, ka pakalpojuma apmaksu veikusi fiziska persona. Arī dāvana ir uzskatāma par dāvanas saņēmēja ienākumu, par kuru ir pienākums nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja vien dāvana nav no nodokļa atbrīvots ienākums.»

Finanšu ministrijā skaidro, ka kādreiz no fiziskajām personām saņemtās dāvanas vispār netika apliktas ar nodokli, bet tad atsaukšanās uz dāvanām kļuva par izplatītu metodi, lai legalizētu apšaubāmā ceļā gūtus ienākumus, un tas veicināja ēnu ekonomikas uzplaukumu.

Ministrijā atgādina, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas dāvanas laulāto un tuvāko radinieku starpā. Ņemot vērā sociālos aspektus, ar nodokli netiek apliktas arī dāvanas (pārskaitīti līdzekļi) medicīnas un izglītības segšanai. Līdz ierobežotam apmēram -1425 eiro gadā - netiek apliktas arī dāvanas starp pilnīgi nesaistītām fiziskajām personām.

Finanšu ministrija skaidro: «Publiskajā telpā dažkārt izskan iebildumi pret pastāvošo regulējumu, minot dažādus piemērus un dzīves situācijas, kas it kā pamato nepieciešamību atcelt fizisku personu dāvanu aplikšanu ar nodokli. Viens no bieži minētiem piemēriem ir dāvanu aplikšana ar nodokli, ja dzīvesbiedru attiecības nav reģistrētas.

Tomēr jāatceras, ka laulības gan uzliek pienākumus, gan rada tiesības. Attiecības nereģistrējot ir jārēķinās ne tikai ar atsevišķu pienākumu neesamību, bet arī to, ka nebūs iespēja izmantot noteiktas tiesības. Būtu lieki apspriest absurdo situāciju, ka liela apmēra dāvanas kā neapliekamu ienākumu pēkšņi vienā taksācijas gadā deklarēs, piemēram, divas vai vairākas dzīvesbiedres vai dzīvesbiedri.

Diezin vai valsts līmenī būtu jāveicina šādu gadījumu esamība, un VID noteikti nav institūcija, kurai šajā gadījumā jāizšķir pušu strīdi. Jāatzīmē, ka bērnu intereses nekādā veidā netiek aizskartas neatkarīgi no laulības reģistrācijas fakta. Tādējādi, ja kādam ir bērni nereģistrētās attiecībās, bērni ir tiesīgi saņemt dāvanas, nepiemērojot nodokli.

Savukārt mazgadīgu bērnu vārdā, protams, rīkosies to likumīgie aizbildņi. Šeit jāpiemin vēl viens dāvināšanas jeb labi gribētas palīdzēšanas aspekts, kas bieži tiek minēts kā problēmas izraisošs piemērs - fiziskas personas dāvanas dažkārt nodod citām fiziskajām personām, izmantojot starpniekus. Kā piemērs tiek minēti gadījumi, kad radinieks ir vecs vai slims, nav pats spējīgs aiziet līdz bankomātam un tamlīdzīgi.

Likumā nav iespējams atrunāt visus iespējamos gadījumus. Tomēr jāatgādina, ka nodokļu administrācija darījumus vērtē ne tikai pēc formas, bet arī pēc ekonomiskās būtības. Tādējādi, ja pārskaitām lielāku naudas summu, piemēram, laukos dzīvojošai vecmāmiņai ar vecmāmiņas kaimiņienes starpniecību, maksājuma uzdevumā būtu ieteicams norādīt mērķi. VID uzklausīs iesaistīto pušu skaidrojumu un izvērtēs iesniegtos pierādījumus un informāciju, taču arī maksātājam pašam ieteicams parūpēties, lai šis pierādīšanas process ir vienkāršāks.

Tomēr, mūsuprāt, ir nepieņemami un skumji, ka publiskajā telpā cilvēki kā argumentāciju dāvanu neaplikšanai ar nodokli izmanto atsauces uz nepieciešamību veikt zināmā mērā krāpnieciskus darījumus. Piemēram, mūsuprāt, arguments, ka cilvēkam naudu nav iespējams pārskaitīt tieši, jo viņa konts ir «apķīlāts saistībā ar kādu maksātnespējas procesu vai ātro kredītu parādiem», drīzāk liecina par to, ka cilvēks, izmantojot draugu un paziņu palīdzību, cenšas apkrāpt kreditorus un neatdot naudu, ko savulaik ir aizņēmies.

Šajā gadījumā jāuzdod jautājums, vai cilvēki, kas godprātīgi kārto saistības, saņemot ļoti mazas algas, tiešām būtu jānostāda sliktākā stāvoklī nekā tie, kas izvairās no savu saistību kārtošanas.

Teorētiski var izdomāt dažādus piemērus un situācijas, uzdodot provocējošus jautājumus par to, vai jāuzskaita svētkos saņemtās draugu dāvinātās tortes vai šampanieša pudeles, vai jānogriež ceturtā daļa no kaimiņienes atnestā maizes klaipa,

tomēr jāapzinās, ka VID veic nodokļu administrēšanu pēc ekonomiskās būtības, nevis tikai formāli un akli sekojot burtam.»

Problēmas pamatā partnerattiecību likuma neesamība

«Kāpēc valsts iestādes skaidri un gaiši nepasaka, ka summa virs 1425 eiro gadā, kas tiek ieskaitīta cilvēka, kuru ar maksātāju nesaista radniecība, kontā tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā. Kādi vēl medicīnas vai izglītības izdevumi? Tur nevar būt nekādu diskusiju vai improvizācijas - nevajag manīt cilvēkus,» saka finanšu un juridiskais konsultants Ainis Dābols.

Pēc viņa domām dāvinājuma aplikšana ar nodokli ir vērtējama kā normāla parādība. Tomēr, ņemot vērā, ka daudzi naudu pārskaita partnerim, ar kuru attiecības nav juridiski reģistrētas, politiķiem vajadzētu padomāt par iespējām cilvēcīgāk sakārot šo situāciju, uzskata Ainis Dābols. «Teikt, lai precas, ir diezgan skarbi, jo attiecības un situācijas ir dažādas.»

Argumenti ir abās pusēs - no vienas dāvinājumu aplikšana ar nodokli ir loģiska un taisnīga, no otras Latvijas ekonomikai tā diez vai būs izdevīga, jo cilvēki meklēs risinājumu, kā naudu nogādāt Latvijā citā veidā vai arī tā tiks tērēta ārpus Latvijas, norāda Banku augstskolas docents Kristaps Lešinskis.

Latvijā nereģistrētas partnerattiecības netiek tiesiski atzītas un aizsargātas - tas ir problēmas pamatā, skaidro zvērināts advokāts un nodokļu speciālists Jānis Taukačs. Taču cilvēku, kas dzīvo faktisku kopdzīvi, nestājoties laulībā ir daudz.

Gandrīz puse - 40% bērnu dzimts šādās attiecībās.

«Tikpat neapskaužamā situācijā nonāk ne vien vien tie, kas sūta naudu no ārzemēm, bet arī Latvijā dzīvojošie neprecētie pāri. Mēs ilgi meklējām godīgu risinājumu, lai kāds turīgs cilvēks varētu pārskaitīt naudu sievietei, ar kuru viņš dzīvoja nereģistrētās attiecībās. Partnerattiecību regulējums visā Eiropā ir kā karsts kartupelis - tādās valstīs kā Nīderlande, Francija, Zviedrija attieksme ir liberāla, bet, piemēram, katoļticīgajā Lietuvā, atzīst tikai laulību.»

Dāvinājuma aplikšanu ar nodokli praktizē ne visur Eiropā. Tomēr, jāņem vērā, ka dāvinājuma formu var izmantot negodprātīgos nolūkos, piemēram, «kāds var izdomāt dāvināt darbiniekam algu, nemaksājot nodokli», stāsta Jānis Taukačs. «Ģimenes locekļiem sūtīto naudu ar nodokli nedrīkst aplikt - tas ir viennozīmīgi, bet ir pilnīgi citādāk, ja dāvinājums tiek sūtīts svešam cilvēkam. Dažreiz pat tuvinieki nezina, ar ko dēlam vai meitai ir partnerattiecības. Kā gan to varētu zināt VID,» savas pārdomas pauž Biznesa augstskolas «Turība» profesore-docētāja Vita Zariņa. Pēc viņas domām, risinājums varētu būt partnera, kuram paredzēti regulāri maksājumi, ierakstīšana VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.