Atkārtoti izdota A. Krūmiņa monogrāfija «Latgales koka baznīcas»

FOTO: katolis.lv

Otrdien, 24. janvārī, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Artura Krūmiņa monogrāfijas «Latgales koka baznīcas» (Jumava) atvēršanas svētki. Atvēršanas svētkus apmeklēja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš sarakstījis grāmatas priekšvārdu, akadēmiķi Jānis Krastiņš un Ojārs Spārītis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis un daudzi citi. Ar garīgajiem dziedājumiem uzstājās vokālā grupa «Schola Cantorum Riga» Guntara Prāņa vadībā.

«Es novēlu, lai šī Artura Krūmiņa grāmata palīdz uzturēt garīgo dominanti sabiedrībā, lai tā palīdz uzturēt ideālus un atgādināt Evaņģēlija patiesību, ka ne no maizes vien dzīvo cilvēks,» monogrāfijas atvēršanas svētkos sacīja Z. Stankevičs. Tā kā liela daļa no grāmatā aprakstītajām celtnēm līdz mūsdienām nav saglabājušās, šī monogrāfija ir nenovērtējama liecība par Latvijas sakrālo arhitektūru.

Savukārt grāmatas pēcvārda autors O. Spārītis stāstīja: «Arhīvā glabājas kāda dokumentālā filma no 1941. gada jūlija. Tajā saglabāti vēsturiski kadri, kuros vēl siltajās, tikko nodegušās Pētera baznīcas drupās līkņā arhitektūras fakultātes studenti un ar otiņām attīra no putekļiem zemē noguldītas kapu plāksnes. Pie šiem studentiem pienāk kāds pedagogs melnās raga brillēs, melnā platmalē, kalsnu, šauru seju un dod padomus, kā pareizāk veikt šo uzdevumu. Tas veidojis manu priekšstatu par leģendāro arhitektu. Par viņa veikumu varēju pārliecināties arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Artura Krūmiņa disertācija bija daudzkārt lasīta. Stūrīši bija bišķi nospeķoti, tas liecināja par to, cik daudzi arhitekti un mākslas vēstures interesenti šo manuskriptu bija atraduši par sev būtisku un svarīgu.»

Arturs Krūmiņš (1879–1969) bija ievērojams latviešu arhitekts un arhitektūras vēsturnieks, zinātnieks, pedagogs un literāts, pirmās latviešu oriģināloperas «Baņuta» libreta autors, vecākās latviešu studentu korporācijas «Selonija» filistrs, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa veidotā monogrāfija «Latgales koka baznīcas» ir līdz šim plašākais pētījums par 18. gadsimta baroka sakrālo arhitektūru. Tā ir nenovērtējams ieguldījums latviešu amatnieku celto koka dievnamu celtniecības izpētē. Pagāja vairāk nekā 60 gadi pēc disertācijas aizstāvēšanas Latvijas Universitātē līdz A. Krūmiņa apjomīgais pētījums pirmoreiz tika izdots grāmatā. Līdz otrajam, papildinātajam izdevumam pagāja vēl 14 gadi.

Līdz «Latgales koka baznīcu» iznākšanai izdots bija tikai viens A. Krūmiņa zinātniskais pētījums - par pazīstamo mecenātu Kristapu Morbergu. Viņa arhitektūras darbu klāstā jāmin Krustpils cukurfabrika, bērnu kolonija Ropažos, atpūtas nami Mellužos, kā arī atsevišķas ēkas Rīgā.

Uz augšu