Ceļu pie skatītājiem sāk jauna dokumentālā filma «No ligzdas izmestie»

FOTO: Ernests Dinka

Dienā, kad kinoteātrī «Splendid Palace» notika jaunās dokumentālās filmas «No ligzdas izmestie» pirmizrāde, medijos atkal parādījās ziņa par kāda tēva vardarbību pret savu meitu. Tieši tas, ka daudzās ģimenēs Latvijā bērni tiek pazemoti, pamesti, turēti badā un netīrībā, seksuāli izmantoti, ir bijis motīvs filmas «No ligzdas izmestie» tapšanai.

Veidojot filmu, režisore devās uz dažādiem Latvijas novadiem, lai satiktu šos «likteņa pabērnus» un lūgtu viņus dalīties ar savu dzīvesstāstus. Viens no dzīvesstāstiem, kas iekļauti filmā, ir arī par pašu filmas režisori Dzidru Smiltēnu.

«Es ilgi domāju, vai man cilvēkiem stāstīt šo traģisko dzīvesstāstu, kas tik personiski pieder man un manam brālim. Taču katru dienu, lasot medijos, ka joprojām vecāki pamet savus bērnus, tur badā ,sit un izvaro, man šķita, ka sabiedrība jāuzrunā. Lai, pirms sist, roka apstājas pusceļā, lai glāzīte netiek izdzerta un bērnam ir nodrošināta mīļu vecāku ģimene. Cilvēkus ir grūti pārliecināt ar teorētiskām atziņām un statistikas datiem. Manuprāt, to var panākt tikai ar patiesā pārdzīvojumā no dvēseles dziļumiem nākušiem vārdiem. Tāpēc izšķīros par šo atklātības mirkli,» atklājot pirmizrādes vakaru, kinozālē skatītājus uzrunāja režisore Dzidra Smiltēna.

Viņai līdzās uz skatuves atradās arī mazdēls Valters, kuram, kā uzsvēra režisore, ir laimīga bērnība. Valteru mīl gādīga māmiņa un tētis, abas omītes, kuplais radu pulciņš. Viņam ir pasaciņa un vakara dziesmiņa pirms miedziņa, taču vai visu to pašu nav pelnījuši tie bērni, kuri aug dvēseliskā vientulībā un ciešanās.

Filmas aizskartās problēmas savā ikdienas darbā redz arī Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons. Tāpēc viņa vēstījumā vakara dalībniekiem skanēja aicinājums padomāt par katra cilvēka atbildību pret mūsu mazo pilsoni, jo, diemžēl, ārpusģimenes aprūpē Latvijā ir 7200 bērni. No tiem 1200 mīt vēl no padomju laikiem mantotajos bērnunamos.

Arī Latvijas Bāriņtiesu asociācijas vadītāja Baiba Meldere un Profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne uzrunā atgādināja, cik ļoti svarīgi ir katram bērnam dzīvot ģimenē un savās mājās.

Pēdējos gados bērnu jautājumu sakārtošanā aktīvi iesaistījusies arī Latvijas Republikas Labklājības ministrija, aicinot sadarbībai visas institūcijas, kurām ir saskarsme ar nelabvēlīgām ģimenēm un ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

Atnācis uz filmas pirmizrādes vakaru, labklājības ministrs Jānis Reirs teica: «Mēs, Labklājības ministrijā, ikdienas darbā redzam un dzirdam sāpinātu un dažāda veida vardarbībā cietušu bērnu un viņu ģimeņu stāstus. Tāpēc viena no manām galvenajām darba prioritātēm ir ģimeņu labklājības sekmēšana. Vēlos uzsvērt, ka tas nav tikai finansiāls pabalsts, bet gan kopējā drošības sajūta par rītdienu.»

Taču vienlaikus ministram vajadzēja atzīt, cik ļoti lēni un grūti nākas veikt pārkārtojumus un reformas, jo tām ir milzīga pretestība no to institūciju puses, kas jūtas komfortabli un neko nevēlas mainīt. Tā ir cīņa, kur nevajadzīgi tiek tērēts spēks un arī laiks.

Ar vēstules starpniecību filmas radošo komandu sveica arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa kundze Iveta Vējone, kas ir Latvijas audžuģimeņu patronese. Savā rakstiskā vēstījumā prezidents ar kundzi uzsvēra: «Valsts institūcijas pieliek un turpinās pielikt visas pūles, lai bērnu namu ēru izbeigtu un lai tie paliktu pagātnē, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu ģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Bet valsts institūcijas nekad ar likuma normu nevarēs aizliegt vienaldzību. Tāpēc negriezīsim muguru, kad redzam kādu vājāku, kuram tiek darīts pāri un par kuru ir jāiestājas. Būsim redzīgi un dzirdīgi uz to, kas notiek mums apkārt un palīdzēsim tur, kur mēs varam... Lai filma » No lizdas izmestie» pamudina mums uzdot jautājumu, ko tieši es varu darīt, un lai tā iedrošina būt drosmīgiem un aktīviem savā rīcībā.»

Pēc filmas noskatīšanās daudzi nebija varējuši valdīt asaras līdzpārdzīvojumā par redzēto. Labi vārdi režisorei tika ne vien par ieceres risinājumu, bet arī par drosmi tik atklāti stāstīt par savā bērnībā piedzīvoto.

Filmu visdrīzākajā laikā iecerēts rādīt visos Latvijas novados un, cerams, arī televīzijā.

Filmas autore un režisore Dzidra Smiltēna, operators Ints Ivans, montāžas režisore Gunta Ikere, skaņu režisors Jānis Zaneribs. Finansiālais atbalsts «LDZ Ritošā sastāva serviss.»

Uz augšu