Latvijas Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2017. gada 21. aprīlī plkst. 18 mūzikas namā «Daile». Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) lampu, kuras idejas autors – dizaina studija «MĀJO».
Balvas pasniegšanas ceremoniju veido rakstnieks Svens Kuzmins, režisors Viesturs Roziņš, scenogrāfs Valters Kristbergs un video režisors Kristaps Kalns. Pasākumu vadīs dzejnieks Toms Treibergs, bet par muzikālajām intermēdijām rūpēsies Edgars Šubrovskis.
Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija – rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, literatūrzinātniece Sigita Kušnere, rakstniece un redaktore Rudīte Kalpiņa, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūrzinātniece Sandra Ratniece, literatūras skolotāju kuratore Ilze Mazpane, literatūrzinātniece Eva Eglāja–Kristsone un rakstnieks Egīls Venters – par labākajiem 2016. gadā izdotajiem literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā atzinusi:
LABĀKAIS DZEJAS DARBS
LABĀKAIS PROZAS DARBS
LABĀKAIS ORIĢINĀLDARBS BĒRNIEM
LABĀKAIS TULKOJUMS
SPILGTĀKĀ DEBIJA
Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā. Balvu saņems literatūrzinātniece Anita Rožkalne par pētījumu «Kārļa Zariņa burvju aplis», ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
«Literatūrzinātnieces Anitas Rožkalnes interese par rakstnieku Kārli Zariņu trīsdesmit gadu garumā rezultējusies iespaidīgā klasiskā monogrāfijā. Mēģinājumi rekonstruēt biogrāfiskās norises, saistot tās ar daiļrades analīzi, rakstniekam, kurš pēc Otrā pasaules kara dzīvoja pieklusināti. Ieguldīts ļoti apjomīgs, faktiski nenovērtējams pētnieciskais darbs – grāmatas veidošanā izmantots plašs arhīvu materiāls, rakstnieka dienasgrāmatas, intervijas, sarunas ar viņa tuviniekiem un laikabiedriem,» vērtē ekspertu komisijas pārstāve, rakstniece un redaktore Rudīte Kalpiņa.
Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt dzejniekam un tulkotājam Uldim Bērziņam par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem.
«Ar katru savu dzejnieka un tulkotāja artavu Uldis Bērziņš atvēris latviešu valodas iespēju debesis. Korāns, Bībele, Eddas dziesmas – šķiet, viņa ceļojumam pasaules un valodas laiktelpā nav robežu. Personificēta dzejas forma, iespēja novērtēt citas valodas un kultūras bagātības savā dzimtajā valodā, sakrālo tekstu tulkojumi mudina Uldi Bērziņu apbrīnot un iepazīt. Sasniedzis meistarības virsotnes, Uldis Bērziņš paliek uzticīgs strādnieks savā dzimtajā literatūrā,» vērtē ekspertu komisijas pārstāve, kultūras žurnāliste un literatūras projektu vadītāja Liega Piešiņa.
«Ulža Bērziņa vārdā nosauktais kontinents. Pārspīlējums? Nebūt ne – kā citādi lai nodēvē Ulža Bērziņa apmēram pusgadsimta laikā sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties, runa ir par ko plašāku – kultūrslāņiem vai kontinentiem. Rodas iespaids, ka Uldis Bērziņš visu mūžu raksta vienu gigantisku tekstu, ar katru jauntapušo dzejoli pievienodams tam klāt vēl kādu fragmentu, kas atkarots klusumam,» vērtē ekspertu komisijās pārstāvis, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis.
«Latviešu lasītājs var būt laimīgs, jo tieši Uldis Bērziņš ir parūpējies, precīzāk – nodrošinājis pasaules literatūras stūrakmeņu un pērļu pieejamību latviešu valodā, un, lasot dzejnieka atdzejojumus, vienmēr pavadījusi sajūta, kas līdzīga katarsei, jo Uldis Bērziņš mums paralēli pasaules literatūras unikalitātei licis noticēt latviešu valodas grodumam, skanīgumam un īpašam valdzinājumam,» vērtē ekspertu komisijas pārstāve, literatūrzinātniece Sandra Ratniece.
