Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11118883t1hf6c2.jpg)
Kuldīga un Ventas rumba vairumam cilvēka zināma, pateicoties zivju lēkāšanai pār Eiropas platāko ūdenskritumu. Arī šosezon vimbas jau uzsākušas savu ceļu, dodoties augšup pa Ventu.
Kuldīdznieki zina – pavasaris iestājas tad, kad virs Ventas rumbas, mugurām zaigojot, sāk lidot zivis. Gadu simtiem vimbas pavasaros dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu – Eiropas platāko (249 m) ūdenskritumu.
Pirms 300 gadiem hercoga Jēkaba laikā kuldīdznieki izdomāja unikālu zivju ķeršanas metodi – uz rumbas novietojot zivju ķeramos grozus. To dēļ Kuldīgu sāka dēvēt par pilsētu, kur zivis ķer gaisā. Zivis ceļojumā pavada arī vasaras tūrisma sezonu atklājošs palu šovs «Lido zivis Kuldīgā», kas tiek rīkots aprīļa beigās un ir vienīgais šāda veida pasākums Latvijā.