Sudraba noliedz, ka likuma grozījumus būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs (50)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) noliedz, ka grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru pozīcijas uzņēmumos, viņa būtu iesniegusi konkrētu uzņēmēju interesēs.

Aicināta komentēt deputātes Solvitas Āboltiņas (V) pieļāvumus, ka Sudrabas rīcība ir saistīta ar konkrētām ekonomiskajām interesēm, viņa LTV «Rīta panorāmā» tieši neatbildēja, taču pārmeta, ka Āboltiņa, acīmredzot, spriežot pēc savas sapratnes par politikas veidošanu un nespējot saprast, ka priekšlikumus var iesniegt «vienkārši par brīvu».

Sudraba noliedza, ka, diskutējot par viņas priekšlikumiem, politiķi neieklausās ekspertu argumentos, jo komisijas līmenī viss esot pamatīgi izdiskutēts.

Politiķe gan izteicās, ka priekšlikums esot tapis pēc mazākuma akcionāru aizstāvības asociācijas pārstāvju iniciatīvas. Oficiālajos reģistros gan šāda asociācija nav atrodama, bet pēc nosaukuma tuvākā varētu būt «Latvijas balzama» mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības biedrība, kuras vadībā darbojas Linards Baumanis, Jānis Meijubers un Leonīds Mohovikovs.

Āboltiņa vakar LTV izteicās, ka pēdējo nedēļu laikā Saeimā tikuši virzīti vairāki likumu grozījumi, kas raisa bažas par netīru politisko virtuvi. Runājot par Sudrabas rosinātajiem un Zaļo un zemnieku savienības aizstāvētajiem grozījumiem likumā, kas uzlabotu mazākuma akcionāru aizstāvību, deputāte uzsvēra, ka likuma izmaiņām ir daudz negatīvu ekspertu atzinumu, kuri tomēr tiek ignorēti. Šādos apstākļos viņa vien varot paust aizdomas, ka izmaiņas top saistībā ar konkrētu mazākuma akcionāru interesēm vienā konkrētā uzņēmumā vienā konkrētā ostas pilsētā.

Pagājušajā ceturtdienā Saeima atlika lemšanu par grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, tomēr Āboltiņa stāstīja, ka bažas raisījušās, jo bijuši redzami zvani, pēc kuriem notikuši konkrēti balsojumi un teiktas runas no tribīnes.

Runājot par pretrunīgajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, par kuriem paustas aizdomas, ka tie domāti, lai ietekmētu «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas procesu, Āboltiņa atzina, ka par izmaiņu juridisko būtību varbūt nemaz nav tik daudz iebildumu, taču bažas raisot tas, ka izmaiņas tiekot virzītas saistībā ar vienas konkrētas bankas maksātnespējas procesu.

Skaidrojot aizdomas, Āboltiņa piebilda, ka «Vecrīga ir ļoti maza» un gana daudz cilvēku redzējuši «Gūtenbergā» kopā Saeimas deputātu, likuma grozījumu iesniedzēju Imantu Parādnieku (VL-TB/LNNK) un TKB maksātnespējas procesā iesaistīto, pašlaik apcietināto administratoru Māri Sprūdu.

Komentāri (50)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu