Par masu slepkavību notiesātais labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), apstrīdot Norvēģijas tiesas spriedumu, ka viņa cilvēktiesības nav pārkāptas, ceturtdien paziņojis Bēringa-Breivīka advokāts Eisteins Storviks.
Bērings-Breivīks pašlaik izcieš 21 gadu ieslodzījumu par 77 cilvēku slepkavību 2011.gadā.
Storviks ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Bērings-Breivīks cietumā joprojām tiek izolēts no pārējiem ieslodzītajiem un viņa garīgā veselība ir apdraudēta.
Norvēģijas Augstākā tiesa 8.jūnijā noraidīja Bēringa-Breivīka lūgumu izskatīt lietu par viņa apstākļiem cietumā, atzīstot, ka Norvēģijas varasiestādes nav pārkāpušas Bēringa-Breivīka cilvēktiesības, izolējot viņu cietumā.
Bērings-Breivīks šomēnes oficiāli nomainīja savu vārdu uz Fjotolfu Hansenu.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks īstenoja divus asiņainus uzbrukumus. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Bērings-Breivīks apgalvoja, ka slepkavības pastrādājis tāpēc, ka vērsies pret valsts aizstāvēto multikulturālismu, un 2012.gada augustā viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Daudzi Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļus atzītu par visai patīkamiem. Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bērings-Breivīks lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Bērings-Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.
