Kā liecina «Swedbank» apdrošināšanas apkopotie dati, iedzīvotāji visbiežāk izvēlas apdrošināt dzīvību, lai parūpētos par ģimeni. Arī veiktais pētījums apliecina - cilvēkiem visbūtiskākā ir atbildības sajūta pret tuviniekiem – to norādījusi gandrīz puse (44%) Latvijas iedzīvotāju, portālu «Apollo» informēja bankā.
Zīmīgi, ka no arvien atliktā lēmuma par dzīvības apdrošināšanas polises iegādi uz reālu rīcību cilvēkus visbiežāk (22%) pamudina mazuļa ienākšana ģimenē. Kopumā Latvijas iedzīvotājiem dzīvības apdrošināšana galvenokārt rada stabilitātes sajūtu par rītdienu (56%).
«Cilvēki visā pasaulē izvēlas dzīvības apdrošināšanu kā drošāko veidu, lai parūpētos par saviem mīļajiem cilvēkiem un iegūtu sirdsmieru, īpaši, ja esi galvenais ģimenes apgādnieks, kura pārziņā ir mājokļa kredīta vai citi lieli, regulāri maksājumi. Tāpat tā ir vienlīdz būtiska, ja par savu aizraušanos varat saukt kādu drīzāk riskantu nodarbi – kalnos kāpšanu, kaitošanu vai tamlīdzīgi. Dzīvības apdrošināšana ir ļoti svarīga arī ģimenēm bez tā dēvētā finanšu drošības spilvena jeb uzkrājumiem. Jāsaka, ka Latvijā ieradums apdrošināt dzīvību sāk pakāpeniski nostiprināties, un cilvēki aizvien biežāk izvēlas šādu iespēju, maksimāli samazinot iespējamos finanšu riskus savā ikdienā,» saka Jānis Skujiņš, «Swedbank» riska apdrošināšanas, produktu līnijas vadītājs.
Pērn lielākā summa, kas kādam iedzīvotājam izmaksāta par invaliditāti, kas iegūta pēc ilgstošas slimības, sasniedza 85 000 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati. Kopumā vidējā izmaksātā summa par dzīvības apdrošināšanas gadījumiem sasniedz 10 000 eiro.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, visbiežākais saslimšanas un nāves gadījumu cēlonis Latvijas iedzīvotājiem ir ļaundabīgi audzēji (54%), sirds un asinsvadu slimības (38%), kā arī traumas (8%). Arī kopējā statistika par nāves cēloņiem Latvijā rāda nepatīkamu ainu – tā pērn trešdaļa nāves cēloņu darbspējīgā vecumā (15 līdz 59 gadi) bija tieši audzēju izraisīti, kam seko sirds un asinsvadu slimības (22%) un dažādi ārēji nāves cēloņi (21%), piemēram, ceļu satiksmes negadījumi.
«Veselības centrs 4» kardioloģe Ilze Zandarte apstiprina, ka Latvijā arvien biežāk novērojama cilvēku saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, tostarp jaunu cilvēku vidū. «Latvija ietilpst to valstu grupā, kurā saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām ir ļoti augsta. Diagnosticējot saslimšanu, tālākā ārsta un pacienta rīcība atkarīga no iegūtā rezultāta – vai pacients ir ļoti augstā, augstā, vidējā vai zema riska grupā. Ietekmējami riska faktori saslimšanai un mirstībai ir paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, smēķēšana, aptaukošanās, paaugstināts holesterīna līmenis, kā arī tādi neietekmējami riska faktori kā vecums (vīriešiem virs 45 gadiem; sievietēm virs 55 gadiem), kā arī nelabvēlīga iedzimtība. Taču mūsdienās ar sirds un asinsvadu slimībām slimo arvien jaunāki pacienti. Tas saistīts ar mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgiem ēšanas paradumiem (pēc EUROASPIRE IV pētījuma datiem - 58% iedzīvotāju ir novērojama aptaukošanās), nekontrolētu asinsspiedienu (57%) un nekontrolētu cukura diabētu (40%).»
