Spānijas tiesnesis 2015 .gadā anulējis izraidīšanas rīkojumu marokāņu imamam, kurš radikalizējis pagājušajā nedēļā Katalonijā teroraktus sarīkojošos jauniešus, nospriežot, ka viņš nav bīstams.
Tiesa 2015. gadā anulējusi izraidīšanas rīkojumu imamam, kurš stāvējis aiz Katalonijas teroraktiem (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesu varas padome, kas pārrauga tiesas, paziņoja, ka spāņu tiesnesis 2015. gada martā nolēmis par labu Abdelbaki es Satija apelācijas sūdzībai.
Imams bija ieslodzīts uz četriem gadiem par narkotiku kontrabandu un viņš bija jāizraida no Spānijas teritorijas.
Taču tiesnesis nolēmis, ka viņš «izrādījis centienus integrēties Spānijas sabiedrībā» un tāpēc atcēlis deportēšanas rīkojumu.
Norādot, ka imams pastrādājis tikai vienu likumpārkāpumu un strādā, tiesnesis nolēmis, ka Satijs «nerada reālu un pietiekami nopietnu draudu sabiedriskajai kārtībai vai drošībai».
Satijs tika nogalināts netīši izraisītā eksplozijā spridzekļu izgatavošanas darbnīcā, kas izjauca džihādistu plānus sarīkot lielākus uzbrukumus.
Kā ziņots, pagājušajā ceturtdienā Katalonijā notika divi terorakti - viens reģiona galvaspilsētā Barselonā, bet otrs Kambrilsā. Tajos nogalināti 15 cilvēki, bet 120 tika ievainoti.
Atbildību par teroraktiem uzņēmies džihādistu grupējums «Islāma valsts».
Kā svētdien pavēstīja Katalonijas policijas priekšnieks Žoseps Ļuiss Trapero, likumsargi atraduši 120 gāzes balonus mājā, kuru par bumbu izgatavošanas laboratoriju izmantojuši teroristi, kas sarīkoja uzbrukumus Barselonā un Kambrilsā.
Gāzes baloni atrasti ēkā, kurā trešdien notika sprādziens, sacīja Trapero. Eksplozijā dzīvību zaudēja divi cilvēki.
Policija uzskata, ka šis sprādziens izjaucis teroristu grupas plānus uzbrukumā Barselonā izmantot spridzināšanu, tāpēc viņi nolēmuši uzbrukumu veikt, ar automašīnu ietriecoties cilvēkos.
Teroristu šūniņā, kas Katalonijā sarīkoja teroraktus, bijuši 12 cilvēki, no kuriem daudzi - marokāņi.
Četru izdzīvojušo šūniņas biedru vidū ir trīs Marokas un viens Spānijas pilsonis.