Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien devusies ceļā uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, vēsta britu amatpersonas, vairojot cerības, ka beidzot tomēr izdosies panākt vienošanos par «Brexit» nosacījumiem.
«Premjerministre dodas uz Briseli, lai turpinātu «Brexit» sarunas,» teikts Daunigstrītas paziņojumā.
Kopā ar Meju uz Briseli devies «Brexit» ministrs Deivids Deiviss, un viņi abi īsi pirms plkst.7. (pirms plkst.8 pēc Latvijas laika) tiksies ar Junkeru un EK «Brexit» sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē.
Kā ziņots, brīdi iepriekš par piektdienas rītā iespējamo Mejas un Junkera tikšanos paziņoja EK pārstāve Mina Andrejeva.
Andrejeva tviterī pavēstīja, ka Meja un Junkers, «domājams, tiksies šorīt plkst.7.00», kam jau pēc pusstundas vai stundas, iespējams, sekos preses konference.
Jau ceturtdien baumas par gaidāmo vienošanos izsauca Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska paziņojums, ka viņš piektdien plkst.7.50 (plkst.8.50 pēc Latvijas laika) rīko preses konferenci, kurā nāks klajā ar paziņojumu par «Brexit» sarunām.
Sarunas starp ES, Lielbritānijas un Īrijas pārstāvjiem par nosacījumiem Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) turpinājušās visu nakti uz piektdienu, pusēm cenšoties panākt steidzamu vienošanos, lai nākamnedēļ paredzētā ES samita laikā varētu lemt par pāreju uz sarunu nākamo fāzi par Apvienotās Karalistes un bloka turpmākajām attiecībām.
Kā ziņo britu sabiedriskā raidorganizācija BBC, sarunu laikā izteiktas «nopietnas idejas», ar kurām visas puses visumā esot apmierinātas.
Pirmdien notikušās Mejas un Junkera sarunas beidzās bez rezultātiem, jo pēdējā brīdī pret vienošanās projektu par Ziemeļīrijas un Īrijas robežu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES iebilda Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija (DUP), kas Mejas vadītajai valdībai nodrošina parlamentāro vairākumu.
DUP kategoriski paziņoja, ka nepiekritīs tādam Ziemeļīrijas statusam pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, kas atšķirtos no pārējās Apvienotās Karalistes.
Savukārt Dublina pieprasa, lai pēc «Brexit» starp Ziemeļīriju un Īriju netiktu atjaunota «stingra robeža», apgalvojot, ka tas varētu apdraudēt 1998.gada miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts starpkopienu konfliktam Ziemeļīrijā.
Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasa vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
Turklāt Brisele paziņojusi, ka tāda vienošanās, kurai Īrija nepiekritīs, netikšot akceptēta, un tādējādi Dublinai faktiski šajā jautājumā ir veto tiesības.
Piektdienas naktī sākotnējā vienošanās projektā esot izdarīti grozījumi, lai tomēr apmierinātu arī DUP prasības, un EK pārstāvis Margaritis Shins tviterī vēl ceturtdienas vakarā paziņoja, ka «panākts progress», taču galīga vienošanās vēl nav sasniegta.
Tikmēr avoti DUP rindās izteikušies piesardzīgi, norādot, ka delegācijas «darbu turpina».
