ĀM: Tālākajā «Brexit» procesā svarīgi saglabāt visu ES dalībvalstu vienotību

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Tālākajā «Brexit» procesā ir svarīgi saglabāt visu 27 ES dalībvalstu vienotību, vēršot uzmanību uz galvenajiem izaicinājumiem, ar ko Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstīm būs jāsaskaras turpmākajā «Brexit» procesā, Briselē notiekošajā Vispārējo lietu padomes (VLP) un VLP 50.panta formāta sanāksmē sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Dalībvalstu diskusijas uzmanības centrā 50.panta sanāksmē bija panāktais progress «Brexit» sarunu procesā un gatavošanās Eiropadomes sanāksmei, kas notiks šī gada 14.decembrī. Parlamentārā sekretāre un ES 27 dalībvalstu pārstāvji augstu novērtēja ES sarunveža Mišela Barnjē un viņa komandas darbu un līdz šim panākto Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunās. Parlamentārā sekretāre pozitīvi novērtēja līdz šim sarunās panākto, uzsverot, ka īpaši būtiski ir turpināt darbu, lai varētu runāt par iespējamo nākotnes attiecību modeli, tā sniedzot skaidrību par ES pilsoņu un uzņēmēju interešu aizsardzību.

«Pirmkārt, jāsaglabā ES 27 dalībvalstu vienotība, kas bijusi izšķiroši svarīga līdz šim. Katra dalībvalsts par to ir atbildīga. Otrkārt, Lielbritānijas un ES kopīgā izpratne par izstāšanās sarunu statusu jāpārvērš juridiski saistošā Izstāšanās līgumā. Visbeidzot, ES valstīm jāturpina iekšējais darbs, lai panāktu vienotu izpratni par kopīgajām interesēm nākotnes attiecību ar Lielbritāniju kontekstā, bet, pirms tiek sperti tālākie soļi sarunām ar Lielbritāniju par nākotni, jāsaprot arī britu nostāja virknē ar nākotnes attiecībām saistītos jautājumos,» sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Savukārt VLP sanāksmē parlamentārā sekretāre īpašu uzmanību pievērsa dalībvalstu sadarbībai drošības un aizsardzības jomā. Viņa pauda viedokli, ka pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide drošībā un aizsardzībā ir būtisks panākums ES ciešākas sadarbības veicināšanā. «Latvija īpaši novērtē plānoto militārās mobilitātes projekta īstenošanu, kas ļaus vienkāršot militārā ekipējuma un personu pārvietošanu ES robežās», savā uzrunā akcentēja ĀM pārstāve.

Pastāvīgā strukturētā sadarbība paredz arī Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas izveidi. VLP sanāksmē parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu pieeju šai programmai arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Parlamentārā sekretāre novērtēja atbalstu Latvijas priekšlikumam iekļaut Eiropadomes secinājumos mediju pratības aspektu.

«Mediju pratības iekļaušana Eiropadomes secinājumos atspoguļo ES dalībvalstu kopīgu izpratni par jautājuma svarīgo nozīmi un dalībvalstu līderu apņemšanos darīt vairāk šajā virzienā,» teica Kalniņa-Lukašvica, piebilstot, ka mediju pratība ir būtiska, lai veidotu saliedētu un kritiski domājošu sabiedrību.

Ministrijā skaidroja, ka 8.decembrī Eiropas Komisija un ES sarunvedis nāca klajā ar rekomendāciju Eiropadomei konstatēt pietiekamu progresu sarunās starp Lielbritāniju un ES par tās izstāšanos no ES. ES un Lielbritānija sagatavojuši Kopīgu ziņojumu par progresu izstāšanās sarunās, kas atspoguļo abu pušu politisku apņemšanos un kopīgu izpratni par līdzšinējā sarunu procesā panākto progresu, jo īpaši trīs prioritārajos izstāšanās jautājumos - pilsoņu tiesības, finanšu saistības un robežas. Finanšu saistību jomā puses ir vienojušās, ka Lielbritānija izpildīs visas līdz šim uzņemtās finansiālās saistības.

15.decembrī ES 27 dalībvalstu valstu un valdību vadītāji izvērtēs, vai izstāšanās sarunās panāktais progress ir pietiekams, lai virzītos uz sarunu ar Lielbritāniju nākamo izstāšanās kārtu - ar skatu uz nākotnes attiecībām.

Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2017.gada otrajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Igaunija.

Uz augšu