No OIK sistēmas pilnībā atteikties nav iespējams, uzskata eksperts

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš

FOTO: Ieva Čīka/LETA

No obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas jeb maksas par zaļo enerģiju pilnībā atteikties nav iespējams, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupas loceklis, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka zaļās enerģijas ražošana rada noteiktas izmaksas, par kurām ir jāmaksā. "Ka kaut kas notiks par velti, mana fantāzija tik tālu nesniedzas," sacīja Ozoliņš.

Vienlaikus Ozoliņš kritiski vērtēja priekšlikumu par OIK aizstāšanu ar "zaļajiem sertifikātiem".

Viņš norādīja, ka savulaik bija plāns "zaļos sertifikātus" ieviest visā Eiropā. Taču idejas autore Dānija un citas valstis no tās ir atteikušās. Tas esot saistīts ar to, ka "zaļo sertifikātu" sistēma ir grūti vadāma, "iespējami pārkāpumi un blēdības".

8

Ozoliņš arī norādīja, ka darba grupas rezultātu varētu nosaukt par EM mēģinājumu apkopot darba grupas locekļu "ārkārtīgi pretrunīgo viedokļu gammu".

Vienlaikus eksperts atzina, ka darba grupas veikumam ir arī daudz pozitīvu rezultātu. Taču, lai panāktu izmaiņas, jāmācās no vēstures - ja grib ko panāk, jābūt vienprātībai starp partijām un sabiedrības grupām.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien informēs par darba grupas priekšlikumiem OIK maksājumu atcelšanai. Šodien notiks Ašeradena vadītās darba grupas pēdējā sēde, kurā plānots pieņemt gala lēmumu attiecībā par OIK nākotni.

EM vadītā darba grupa par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu savā pēdējā sēdē varētu piedāvāt OIK aizstāt ar "zaļajiem sertifikātiem", taču pārejas periodā atjaunot subsidētās enerģijas nodokli, ziņoja LTV raidījums "Panorāma".

Lai no nepopulārās OIK sistēmas varētu atteikties, EM iecerējusi veikt arī dažādus citus pasākumus. Pirmkārt, darba grupa iesaka atjaunot subsidētās enerģijas nodokli elektrības ražotājiem, kas piedalās obligātajā iepirkumā. Tādā veidā daļu OIK sloga pārnestu uz ražotāju pleciem. Otrkārt, plānots samazināt atbalstīto staciju iekšējās peļņas normu, lai valstij par saražoto elektrību būtu mazāk jāpiemaksā. Treškārt, OIK jaudas maksu varētu iekļaut elektroenerģijas pārvades tarifā. Tas nozīmē, ka patērētājiem joprojām būs jāpiemaksā par lielo termoelektrostaciju darbību.

Vienlaikus turpinās meklēt stacijas, kurām izsniegtās atļaujas dalībai obligātajā iepirkumā ir anulējamas.

"Zaļie sertifikāti" elektrības tirgotājiem būtu obligāti jāpērk no elektrības ražotājiem, kas 2021.gadā vēl piedalīsies obligātajā iepirkumā. Rezultātā par "zaļo enerģiju" tik un tā piemaksātu elektrības patērētāji, vēstīja "Panorāma".

Līdz 1.augustam darba grupai tika uzdots izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Darba grupā, ekonomikas ministra Ašeradena vadībā, aktīvi darbojās 24 dalībnieki - atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.