Valsts policija sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai politiķa Mārtiņa Bondara (Attīstībai/Par) noslēgtā vienošanos ar sievu Ievu Bondari par mantas sadali nav viltota, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Sākts kriminālprocess par Bondara līgumu ar sievu par mantas sadali (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šis līgums garantē, ka politiķim nevarētu atņemt ģimenes māju gadījumā, ja tiesa atzītu Bondaru par vainīgu zaudējumu nodarīšanā "Latvijas Krājbankai", teikts raidījumā. Slēgtās bankas administratori jau ilgāku laiku cenšoties no bijušā bankas prezidenta Bondara un citiem piedzīt miljonus par savulaik neizdevīgi izsniegtiem kredītiem. Tiesa pērn jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem, tai skaitā Bondara.
Bondaru ģimenes māja Mārupē ir politiķa sievas atsevišķa manta. Tas ierakstīts zemesgrāmatā pagājušā gada vasarā, taču Bondari apgalvo, ka par māju kā atsevišķu mantu vienojušies jau 11 gadus agrāk - 2006.gadā. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ līgumu nav reģistrējuši.
Pirms gada Bondara līgumu ar sievu Valsts policijai lūdza pārbaudīt Bondara poliskais oponents no "Saskaņas" - Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs. Policija ierosināja pārbaudi, bet Bondars sniedza paskaidrojumus.
Šogad vasaras sākumā policija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītu iesniegumu un sāka izmeklēšanu par dokumentu viltošanu. Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska raidījumam skaidroja, ka izmeklēšana norit par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā. Aizdomās turētā statuss nevienam nav piemērots. Policijai būtu jāpārbauda, vai līgums nav noslēgts atpakaļejošu datumu, lai izbēgtu no mājas arestēšanas.
"de facto" rīcībā nonākusi līguma kopija - dokuments esot datēts ar 2006.gada 12.jūniju, taču notāra klātbūtnē Bondari paraktus par saviem atzina 11 gadus vēlāk - 2017.gadā. Un tajā pašā datumā iesniedza laulāto mantisko attiecību reģistrā.
Paraksti tika apliecināti pie notāres Līgas Eglītes. Viņa iepriekš praktizēja Bondara vadītās "Latvijas Krājbankas" centrālajā ēkā Skanstes ielā. Līguma tapšanas apstākļus notāre raidījumam sīkāk neskaidroja. Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps pieļauj, ka process sākts, jo citādi nevarot izdibināt patiesību.
Bondars atzīmē, ka māja vienmēr bijusi sievas īpašums, tādēļ spekulācijām, ka to kāds varētu atņemt, pamatu neredz.
Kā ziņots, Bondars ar sievu Ievu Bondari pērn jūlija otrajā pusē noslēdzis vienošanos par mantas sadali. Bondars toreiz uzsvēra, ka nekustamais īpašums ir viņa sievas dzimtas īpašums. "Īpašniece vienmēr ir bijusi mana sieva - tas bijis manas sievas dzimtas īpašums, un patlaban sieva, rīkojoties ar savu īpašumu, nostiprinājusi to, par ko mēs vienmēr esam bijuši vienojušies," sacīja Bondars, piebilstot, ka arī mutiska vienošanās, kas starp laulātajiem noslēgta līdz šim, ir vienošanās.
2006.gadā Bondars atstāja darbu Valsts prezidenta kancelejā un sāka strādāt "Latvijas Krājbankā". Aizejot no darba Valsts prezidenta kancelejā, amatpersonas deklarācijā Bondaram bija norādīts, ka viņam kopīpašumā ar sievu ir zeme un māja Mārupes novadā. Savukārt 2014.gadā, kad Bondars kļuva par Saeimas deputātu, viņš deklarācijā norādījis, ka kopīpašumā ar vēl trim personām - viņa māsām - viņam ir zeme un būve Salacgrīvas novadā. Nekustamais īpašums Mārupes novadā Bondara amatpersonas deklarācijās vairs neparādās.