Izglābtie – patversmes Proška un Lidotājs, kurš nokrita acu priekšā (9)

Operē un izglābj

Lolitas un viņas dēla Lenarda mājās negaidīti ienākuši divi – vispirms runcis Lidotājs un tad sunene Proška. Līdz tam bija tikai jaukā Bite, garspalvains taksītis.

Veidot laikrakstā sleju par pamestajiem dzīvniekiem nozīmē katru nedēļu braukt uz dzīvnieku patversmi Līčos un uzzināt skumjos dzīvesstāstus. Lolita Roze to dara jau vairākus gadus. "Sākumā bija bailes, ka man visu būs žēl. Pat piekodināju redakcijas šoferim, lai nelaiž mani ar suni mašīnā... Tagad saprotu – žēl ir visu, bet tu viens nevari visus paglābt. Tādēļ par nelaimīgajiem stāstu laikrakstā. Taču, kad tu ieraudzīsi savu dzīvnieku, kad ieskatīsies viņam acīs, pat negribēsi ņemt, bet vienalga paņemsi... Tā man bija ar Prošku."

No Saulkrastiem, kur bija atstāta viena pārziemošanai dārziņu kooperatīvā, desmit gadus vecā Proška nonāca patversmē. "Bija ziema, būdai priekšā filcs, gar kuru Proška ar vienu aci lūrēja. Un manī kaut kas notika... Jau nākamajā reizē es sāku viņai vest ēdamo. Taču sadraudzēšanās notika lēnām. Man Proška patika, es daudz rakstīju par viņu. Sunei bija ielaists piena dziedzeru audzējs un vēl tas vecums... Lasītāji interesējās, kāds ārzemju latvietis pat izdomāja apmaksāt Proškai operāciju, taču īsti neviens par saimnieku nepieteicās. Un kādu dienu man zvana no Līčiem – pieņemts lēmums suni eitanizēt, jo slimība progresē. Raudāju šausmīgi. Taču tad teicu – bet mums ir nauda operācijai, mēģinām ārstēt!"

Pēc veiksmīgās operācijas piezvanījis dakteris un noteicis īsi – brauciet pakaļ. Kā – tas taču nav mans suns! Nezinājusi, ka Prošku nevarēs atstāt klīnikā. "Nesen biju nolikusi tiesības, braukt lāgā nemācēju, pacelt milzīgo suni nevarēju. Labi, ka ārsts palīdzēja. Tā viņa pie mums gulēja, bija katetri vēderā, bija jāšpricē... Taču izķepurojāmies."

Tas notika trešajā dienā pēc operācijas. Vedusi Prošku staigāt, arī Bite žēli prasījusies līdzi. Taksītis gāja pavadā, bet viens autovadītājs padeva mašīnu atpakaļgaitā… Biti sabrauca. "Tad gan bija baisa sajūta – pilnīgi svešu esi izglābis, bet savējo... Un ko Lenards teiks?! Bikli ieminējos: un ko tagad darīsim ar Prošku? Dēls spīvi pretī: pat nedomā viņu vest prom! Mēs jau Proškai teicām: tev tagad par diviem jādzīvo," klusināti saka Lolita.

Liktenīgais logs

Lidotāja nelaime notika Lielajā piektdienā. Lolita ar Lenardu gāja, un pēkšņi no pretējās mājas loga kaut kas krita. Lenards pārskrēja ielai pāri – guļ kaķis asinīs. Pārvācoties saimnieki bija runci atstājuši dzīvoklī. Labi, ka logam rāmis bija izrauts, kaķis izmisumā tika laukā. Ārsti teica: krietnu laiku badā un bez ūdens dzīvojis. Krītot izsitis aci. Dakteri runci nodēvēja par Lidotāju. "Par pēdējo naudu taksī aizvedām uz Dzīvnieku drauga klīniku. Kad apciemojām un gājām prom, runcis tik skaļi bļāva, ka vēl šodien ausīs skan."

Runcis divas dienas tupējis zem dīvāna, vēlāk paniski baidījies iet pie loga. Kad Lolita sākusi remontu un izvāktas visas mantas, viss pakots un saiņots, Lidotājs šausmās skraidījis un bļāvis. Kaķis droši vien iedomājās, ka atkal viņu pametīs... Savukārt Proška, kad pirmo reizi ieraudzīja trolejbusu un tramvaju (Saulkrastos jau tādi nekursē), bija tik izbijusies, it kā deviņgalvu pūķis skrietu pretī.

Ģimenes gājiens

"Proškas uzticība ir fantastiska. Iet pussolīti aiz manis, viņai vajag redzēt, ka es esmu. Ne ar vienu citu negrib iet ārā, atzīst tikai mani. Mēs meitenes zeltenes, mums savs tusiņš. Apsēžos Prošiņai blakus, izrunājamies, izbužināmies. Proška tik izteiksmīgi runā ar ķepām, pienāk un kabina ar savu zeltaino ķepu," sirsnīgi stāsta saimniece.

Vasarā viņi visi dzīvo pie jūras. "Laukos smejas, kā Rožu ģimene iet staigāt. Eju es, iet Lenards, aiz mums Proška. Un, ja nepaskatos, ka tai brīdī no mājas iznācis Lidotājs, arī viņš čāpo līdzi," smejas Lolita.

Publikāciju rosināti, mājas atraduši ļoti daudzi dzīvnieki. Pat pieciem darbiniekiem no pašu redakcijas tagad ir patversmes dzīvnieki. Lolita par katru gadījumu priecājas un no sirds raud, ja kādam nepaveicas. Pamanīju, ka Lolitas vēstījumā Rīgas Balss lasītājiem par Prošiņas-Brošiņas izveseļošanos un jauniegūtajām mājām viņa nenorādīja, ka jaunā saimniece patiesībā ir pati...

Šobrīd Proškai ir problēmas ar pakaļkājām. Lolita jau atradusi ārstu, kurš pielāgo suņiem speciālus ratiņus, Latvijā tas ir retums. Kad vasarā Proška saslima ar Laima slimību, ārstēšanai nācās iztērēt naudu, ko krāja skapim. Gan jau arī tagad atradīšot... "Ja tā ir izvilkts suns, tad sajūta ir citāda. Es cīnīšos par viņu līdz beidzamajam," spītīgi teic viņa.

***

Var noderēt

Jūsu iespēja palīdzēt nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem

- Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme Līčos (Stopiņu pag., p/n Cekule, tālr. 9568251, 7705593, www.patversme.lv)

- Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupas dzīvnieku patversme (Rīga, Juglas iela 18, tālr. 7532630, 9493377, www.patversme.lv)

- Patversme Dzīvnieku draugs (Rīga, F. Candera iela 4, tālr. 7500491, www.dzd.lv)

- Alūksnes pilsētas domes dzīvnieku patversme (Alūksne, Malienas iela 13, tālr. 4321456)

- Cēsu pilsētas domes dzīvnieku patversme Lācīši (Cēsu raj. Drabešu pag. Muižnieki, tālr. 9475682)

- Daugavpils pilsētas domes dzīvnieku patversme (Pasažieru iela 69, tālr. 6804631)

- Jūrmalas pilsētas domes dzīvnieku patversme (Rīgas iela 41, tālr. 7762247)

- Jūrmalas individuālais uzņēmums Dektra (Dzirnavu iela 8, tālr. 9495745)

- Liepāja, pašvaldības dzīvnieku patversme (Ezermalas iela 11, tālr. 3407318, 9685752)

- Ogres novada domes dzīvnieku patversme (Indrānu iela 9, tālr. 9542540)

- Saldus pilsētas domes dzīvnieku patversme (Lielā iela 83, tālr. 5975483)

- Talsos – privātpatversme Ausma (K. Valdemāra iela 75, tālr. 3224451)

- Tukuma pilsētas domes dzīvnieku patversme (Klusā iela 5, tālr. 6393102, 6227913)

- Valkas pilsētas domes dzīvnieku patversme (tālr. 9131260)