Kad uznāk reibonis. Bet ne aiz laimes...

Neiroloģe Daina Jēgere stāsta par reiboņiem, kas nav draudzīgi nedz emocionāli pacilātajam stāvoklim, nedz arī veselībai - tie vēsta par problēmām, kuru atstāšana bez vērības var atstāt nepatīkamas sekas uz mūsu veselību.

Diagnoze - vertigo

Latvieši, raksturojot reiboni, visbiežāk lieto teicienu «reibst galva». Patiesībā ar šo nosaukumu saprot veselu rindu atšķirīgu sajūtu. «Pacientiem rodas viegluma sajūta - gluži kā braucot ar liftu. Daži reiboni raksturo kā «taurentinus vēderā», kurus šajā gadījumā neizsauc prieks vai satraukums. Reizēm sametas tumšs gar acīm vai rodas ņirboņa acu priekšā, parādās tukšuma sajūta galvā,» izjūtas raksturo neiroloģe. Reizēm pacienti ar reiboni saista kritiena sajūtu, dažiem šķitis, ka ir aizbāztas ausis. «Sajūtu gamma ir ļoti dažāda, taču tām visām ir viena diagnoze - «reiboņi» jeb latīniski - vertigo.»

Noreibt vai noģībt?

Vai reibonis var novest līdz ģībonim? Izrādās - ne. «Ģībstot cilvēks zaudē samaņu, bet reibstot ir tikai līdzsvara zudums. Ģībst straujas asinsspiediena maiņas vai spilgtu emociju rezultātā, kas maina asinsriti, - smadzenēs uz mirkli pietrūkst skābekļa, tādēļ cilvēks noģībst. Reizēm gan īsi pirms ģībšanas var uznākt neliels reibonis, jo ievērojami mainās asinsspiediens, taču parasti reiboni par ģīboņa vēstnesi uzskatīt nevar,» skaidro D.Jēgere.

Reibst jauns, reibst vecs

Galva reibst gan jauniem, gan veciem, jo reiboņi ir saistīti ar cilvēka līdzsvara sistēmu, kas atrodas ausī. Dzirdes aparāts nodrošina dzirdi, bet līdzsvara jeb vestibulārais aparāts — līdzsvara sajūtu. «Pat vissenākajiem zīdītājiem, kādi

vien eksistējuši uz mūsu planētas, bijis gandrīz tāds pats vestibulārais aparāts, kāds šodien līdzsvarā notur attīstīto mūsdienu cilvēku. Tas ir sarežģītas uzbūves un spēj veikt daudz funkciju - kā gan citādi baletdejotāji un akrobāti varētu tā griezties un virpuļot?»

Ari ikdienā mums ir daudz sarežģītu pozu: noliecamies, nostājamies uz rokām, pagriežamies, dejojam valsi - vienmēr jānoturas līdzsvarā.

Maza trauma - liels reibonis

Līdzsvara aparātu baro mugurkaula artērija, kas atrodas kakla skriemeļos,

tādēļ pat nelielas skriemeļu izmaiņas var ietekmēt artēriju un kavēt vestibulārā aparāta barošanu, tā izraisot reiboni, īpaši izteikts tas ir osteohondrozes, kā ari galvas un kakla traumu gadījumā.

«Jauniem cilvēkiem biežākais reiboņu iemesls ir galvas traumas, dažkārt pat ļoti nelielas. Saskrienas divas mašīnas - pasažieri nav cietuši, ari samaņu nav zaudējuši, bet, izkāpjot no mašīnas, sāk reibt galva, jo kakla skriemeļi un tajos esošie mazie asinsvadiņi trieciena brīdī tiek izkustināti no ierastā stāvokļa. Tas savukārt rada spazmas un asinsrites traucējumus, kā rezultātā rodas reibonis,» skaidro ārste.

Reibst: saindēšanās

Reiboņi var uznākt, ja līdzsvara aparātā radies kāds bojājums, un to var bojāt dažādas indes: toksīni, slikta pārtika, ķimikālijas, vairāki medikamenti, narkotiskas vielas. «Alkohols ir narkotika ar antidepresanta iedarbību, kas izraisa, laimes sajūtu. Diemžēl vēlamā garīgā reibuma vietā rodas tikai fiziskais reibums, un cilvēks zaudē līdzsvara izjūtu,» skaidro mediķe. Reiboņu blakusparādība saindēšanās gadījumos bieži ir trokšņa sajūta ausīs.

Vai ari nikotīns slikti ietekmē līdzsvara sajūtu? «Gribētos teikt - jā, bet patiesībā - nē,» atzīst D.Jēgere. Vienīgi pirmā cigarete var radīt reiboni, jo nikotīns strauji sašaurina asinsvadus. «Asinsvadi sašaurinās ausī, līdz ar to ari līdzsvara aparātā, un rodas reibonis.»

Reiboņus izraisa arī vairāki antibiotiķi, it īpaši ototoksiskie. Tie pasliktina dzirdi un var radīt līdzsvara traucējumus.

Reibst: asinsrites traucējumi

Reiboņu iemesls var būt arī pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens, samazināts hemoglobīna līmenis asinīs (sarkano asinsķermenīšu trūkums -mazasinība jeb anēmija), kā ari nepietiekama asins apgāde. Nevienmērīga asinsrite var būt arī iedzimta problēma. «Uz vecumu rodas arteroskleroze - mazie asinsvadi kļūst aizvien šaurāki, daži pat pilnībā aizsērē, jo tajos nogulsnējas holesterīns. Ja šādi aizsērē kapilāri, kas baro līdzsvara aparātu, var rasties diezgan spēcīgi reiboņi. Arī acu miglošanās vai ņirbēšana norāda uz asinsrites traucējumiem.»

Reibst: nervu darbības traucējumi

Vēl viens būtisks reiboņu iemesls ir nervu darbības traucējumi. «Ķermeņa kustības lielā mērā nosaka muguras smadzenes. Ja šajā rajonā ir traucēta nervu darbība, pat niecīgākā ķermeņa kustība var izraisīt reiboņus.»

Galva sareibst arī tad, ja līdzsvara aparāts tiek kairināts speciāli, - maziem bērniem patīk griezties, līdz viņiem noreibst galva, arī pieaugušajiem dažkārt patīk karuseļi. «Tas nav ne labi, ne slikti — tas ir normāli,» vērtē ārste.

Reizēm šķiet, ka galva reibst ari aiz laimes, prieka vai iemīlēšanās, taču tas esot pavisam cits mehānisms, kuram ar vestibulāro aparātu maz sakara. «Emociju radīts skurbums nav fiziska reiboņa sajūta, kas rodas līdzsvara aparāta darbības traucējumu dēļ. Taču labsajūta ir ķīmisks process, kura laikā izdalās endorfīni - organisma dabīgās narkotikas, kas rada šo laimes sajūtu, izplatoties pa visu organismu un nokļūstot arī līdzsvara aparātā. Šāda reibuma gadījumā nezūd līdzsvara sajūta.»

Kad griežas visa istaba

Cilvēkiem pusmūžā reiboņu iemesls parasti ir nopietni asinsrites traucējumi mugurkaula artērijās. «Nereti, no rīta pamostoties, cilvēks nespēj galvu pagriezt pat uz sāniem, jo šķiet - griežas visa istaba! Un līdz ar reiboni rodas nelaba dūša un pat vemšana. Šādā gadījumā jāguļ nekustīgā pozā, nekustinot pat acis.» Šie simptomi esot signāls, ka smadzenēs radušies nopietni asinsvadu bojājumi. «Tad noteikti jādodas pie ārsta, jo lēkme var pāriet, taču tā var arī progresēt. Par laimi, šī vaina ir ārstējama.»

Menjēra sindroms

Atsevišķa kaite, kas izpaužas ar ļoti izteiktiem reiboņiem, ir Menjēra slimība. «Tie ir loti spēcīgi reiboņi - cilvēkam kaut kur jāpieķeras, lai nezaudētu līdzsvaru. Ausīs parādās liels troksnis, un uz brīdi pasliktinās dzirde. Lēkme var ilgt stundu, dažkārt pat divas dienas, un parasti pāriet pati no sevis. Taču, ja tā atkārtojas, Menjēra slimības neārstēšana var spēcīgi traumēt dzirdi,» brīdina speciāliste.

Menjēra sindroma iemesls visbiežāk esot līdzsvara aparāta šķidruma jeb endolimfas regulācijas traucējumi. «Endolimfā mirkst mazi matiņi. Kad pieliecam galvu, zemes pievilkšanas spēks maina šķidruma līmeni un matiņi vai nu iegrimst šķidrumā dziļāk, vai arī izspraucas no tā. Neskaitāmas nervu šūnas izanalizē situāciju un signalizē ķermenim, kā rīkoties, lai noturētu līdzsvaru,» skaidro ārste.

Reiboņa novēršanas ABC

Kad uznāk reibonis, vispirms ir jāapsēžas. Nevajadzētu kustināt galvu - skatoties sāņus, labāk pagriezties ar visu ķermeni. Reizēm atliek nedaudz pasēdēt, nomierināties, un reibonis pāries. «Ja reibonis ir ļoti spēcīgs, vajadzētu nokļūt līdz gultai vai

poliklīnikai un mediķa uzraudzība izlemt, kā rīkoties. Ir ļoti svarīgi noskaidrot reiboņa iemeslu. Ne vienmēr tas ir ļoti nopietns, tomēr - labāk zināt sliktu patiesību, nekā mocīties neziņā,» uzskata ārste.

Reizēm galva sareibst, pārvietojoties tumsā vai krēslā, kad nav iespējams labi saskatīt apkārtējo vidi. «Cilvēkiem ar izteiktiem reiboņiem vispār nevajadzētu pārvietoties vājā apgaismojumā. Viņiem arī nav ieteicams lietot stipru kafiju, ēst sāļu, asu un piparotu ēdienu, jo sāls maina šķidruma balansu organismā, taču līdzsvara aparāts darbojas, balstoties uz šķidruma līmeni tajā.»

Kā izārstēt reiboni

Reiboņi ne vienmēr viegli pakļaujas ārstēšanai. Tos iespējams mazināt nedēļas, 10 dienu laikā, bet paiet diezgan ilgs laiks, kamēr tos izārstē pilnībā. «Lai novērstu nepatīkamo simptomu, pacientam jālieto asinsriti, nervu darbību uzlabojoši preparāti atkarībā no reiboņu iemesla. Ir arī vairāki speciāli medikamenti, kas mazina līdzsvara aparāta uzbudinājumu, līdz ar to samazinot ari reiboņa sajūtu,» iesaka DJēgere.

Ikdienā uzveikt galvas reiboņus var palīdzēt dažādi vingrojumi, kas paredzēti kakla muskuļu grupai. It īpaši tas attiecas uz sievietēm pēc 40, kurām ir sēdošs darbs un sākušas spondilozes problēmas. «Jo stingrāki kakla muskuļi, jo mazāk problēmu! Ar to ari var izskaidrot, kādēļ vīrieši reibst retāk - stiprā dzimuma kakla muskulatūra ir stingrāka, bet sievietēm - vājāka, tādēļ to dažkārt var traumēt pat ļoti vājas kustības. Lai no tā izvairītos, dāmām vairāk jātrenē kakla muskuļu daļa.»