/nginx/o/2018/08/30/11331539t1h01a7.jpg)
Aptieku plaukti ir pārpildīti ar dažādu vitamīnu un mikroelementu preparātiem. Uz iepakojuma un reklāmās ražotāji daudzsološi stāsta, ka konkrētais preparāts atbrīvos no noguruma, stresa, paaugstinās imunitāti un uzlabos vispārējo veselību. Kā zināt, kurš no tiem patiešām palīdzēs?
Farmaceite Ināra Losjana stāsta, ka to grūti pateikt, jo konkrētā preparāta kvalitāte atkarīga no daudziem aspektiem. Pirmām kārtām jau no cilvēka vecuma, dzimuma un veselības stāvokļa. Piemēram, zāles, kas palīdzēs 30 gadu vecam vīrietim, diezin vai noderēs sievietei 50 gadu vecumā. Svarīgs arī vitamīna ieguves veids – vai tas estraģēts no augiem vai iegūts ķīmiskās sintēzes ceļā. Tā sauktos dabiskos vitamīnu preparātus ražo no dažādu augu lakstiem, saknēm vai augļiem, izdalot no tiem konkrētus vitamīnus un attiecīgi apstrādājot (pievienojot dažādas palīgvielas, iegūst konkrētu zāļu formu).
Vitamīnus, kas iegūti no augiem, organismam ir vieglāk uzņemt, taču svarīgi ir divi aspekti:
Savukārt vitamīni, kas iegūti ķīmiskās sintēzes ceļā, pēc savas ķīmiskās formulas atbilst tiem, kurus estraģē no augiem. Tie abi pēc sava efekta ir līdzvērtīgi, ja vien ir ražoti kvalitatīvi. Ķīmiski sintezētiem vitamīniem ir svarīgi, kā tie ražošanas beigu posmā ir attīrīti no piemaisījumiem un palīgvielām. No tā atkarīgs, kā tie darbosies organismā. Vitamīniem, kas iegūti sintēzes ceļā, mīnuss ir tas, ka šūnas tos izmanto sliktāk, jo neatpazīst tik labi kā dabiskos vitamīnu preparātus.
Ieteikt konkrētu vitamīnu preparātu ir grūti, jo kompleksie vitamīnu preparāti lielākoties ir ļoti līdzīgi un atšķiras vienīgi ar firmas vārdu, iesaiņojumu un reklamēšanas biežumu. Būtu labāk, ja konkrētu vitamīnu preparātu ieteiktu ģimenes ārsts vai farmaceits. To izvēlē liela loma ir pacienta vecumam, veselības stāvoklim un videi, kādā dzīvojam. Diemžēl daudzi maldīgi domā – palietošu vitamīnu preparātus, iegūšu enerģiju un mundrumu. Patiesībā vitamīnu preparāti tikai palīdz izmantot uzņemtās uzturvielas un piedalās enerģijas ražošanas procesā (veicina vielmaiņu), taču nesabalansētu un neveselīgu uzturu tie nespēs kompensēt.
Uzziņai
- Smēķētājiem un kafijas cienītājiem ir samazināts B, C un E vitamīnu daudzums.
- Aktīvi sportojot, palielinās vajadzība pēc C un E vitamīniem.
- Sievietēm, kuras lieto kontraceptīvos medikamentus, ir samazināts folijskābes, C un D grupas vitamīnu daudzums.
- Mazu bērnu attīstībā (līdz 10 gadu vecumam) liela loma ir A un D vitamīnam.
- Pusaudžiem augšanai, hormonālās un nervu sistēmas attīstībai nepieciešams uzņemt pietiekami daudz B grupas vitamīnu.
- Vecākiem cilvēkiem organisms jānodrošina ar antioksidantu (A, C un E vitamīniem) un D vitamīnu (lai labāk uzsūktos kalcijs kaulu stiprumam).