Eksperts: Gomeļas apkaime ir ļoti skaista – ja vien tev nav Geigera skaitītāja. Jūs varat palikt šeit, taču tikai tādā gadījumā, ja dzīvosit Pamestajā zemē – šādi Aleksandra Lukašenko piedāvājumu patvēruma meklētājiem skaidro žurnāls Der Spiegel. Ar tādiem līdzekļiem prezidents cer atdzīvināt atomkatastrofā cietušā apgabala ekonomiku.
Bēgļiem piedāvā dzīvot Černobiļā (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnāls vēsta, ka Baltkrievijas prezidents tuvākajā laikā vairāk nekā 200 tūkstošus bēgļu gatavojas pārvietot no lielajām pilsētām uz tādām, kur pat nabadzīgākie valsts iedzīvotāji nevēlas dzīvot.
Aptuveni 22 tūkstoši iebraucēju tiks nomitināti Gomeļas apkaimē – rajonos, ko pametuši iepriekšējie iedzīvotāji. Sākot dzīvot tur, bēgļi ātri varēs iegūt bēgļa statusu, kas formāli tiem sniegtu tādas pašas tiesības kā citiem Baltkrievijas iedzīvotājiem. Tomēr Der Spiegel žurnālistu uzmanību piesaistījis tas, ka Gomeļa atrodas ap 130 kilometrus uz ziemeļiem no Černobiļas. Tā ir pilsēta, kuru 1986. gadā notikušais atomelektrostacijas sprādziens un tā sekas skāra visvairāk, līdz ar to Baltkrievijas vadoņa piedāvājumam nav nekāda sakara ar rūpēšanos par minoritāšu interesēm, jo bēgļu nomitināšana radiācijas skartajā teritorijā būtu saistāma ar mēģinājumu saindētā vietā iedzīvināt ekonomiskās aktivitātes.
Radiācijas eksperti jau ir nosodījuši šo A. Lukašenko ideju. "No medicīniskā viedokļa šāda politika ir neprātīga," uzskata Vācijas Radiācijas aizsardzības biedrības prezidents Sebastians Flugbeils. Viņš šo reģionu labi pārzina, jo kopš 90. gadu sākuma ir bijis iesaistīts dažādos apgabala zinātniskās izpētes projektos. Ironizējot par šādu mēģinājumu risināt bēgļu jautājumu, S. Flugbeils saka: "Gomeļas apkaime ir ļoti skaista – vismaz tik ilgi, kamēr nav iedarbināts Geigera skaitītājs." Tomēr daudziem iebraucējiem Baltrievijā arī tagad neklājas viegli – daudzi, kas caur Baltkrieviju mēģina nokļūt rietumvalstīs, nespēj no valsts tikt projām un viņiem ir jāpacieš citu cilvēku negatīvā attieksme un jāstrādā par zemu samaksu, lai varētu kaut kā iztikt. Pēc ANO bēgļu lietu komisijas datiem, ik gadus aptuveni 40 tūkstoši bēgļu caur Baltkrieviju mēģina nokļūt rietumos.
Baltkrievija Černobiļas atomelektrostacijas reaktora sprādzienā cieta visvairāk, lai gan daudz piesārņojuma saņēma arī Ukraina un Krievija. Tiek uzskatīts, ka apmēram 70 procenti radioaktīvo izmešu nonāca Baltkrievijas teritorijā.