Iza ir kā princese no Ēģiptes

Mājasgrāmatā ierakstīts. Bezspalvas kaķi ir ne mazāk mīļi par saviem spalvainajiem līdziniekiem.

Cilvēki radījuši daudzus stereotipus, un viens no tādiem ir saistīts ar bezspalvas kaķiem. Vairākums nesaprot, kā kaut ko tik riebīgu iespējams turēt mājās un vēl glaudīt. Mūziķis Jānis Žilde kopā ar sievu Ilzi vienā balsī apgalvo pretējo, piebalsojot arī piecgadīgajam Dāvim, jo viņu dzīvoklī mīt aptuveni gadu veca Kanādas sfinksa Iza.

Pirmoreiz izstādē

Tomēr interesanti, kā cilvēki izvēlas pieņemt savās mājās daudzu tik nesaprastu dzīvnieciņu? Izrādās, ka Jānis ar Ilzi Kanādas sfinksus pirmoreiz dzīvē ieraudzīja pērn kaķu izstādē. "Kad uzzinājām, cik tādi kaķi maksā, iepletām acis," neslēpj Ilze. "Sapratām, ka mums vēl mazliet jāpagaida, jo tie maksāja vairākus simtus latu." Iesākumā izstādē gan tika pamanīti Donas sfinksi, kas nākuši no Krievijas, taču kanādieši iepatikās vairāk.

Pie dzīvnieka meklēšanas nopietni ķērās Ilze. "Šā gada janvārī uzgāju sludinājumu un aizbraucu pie lielās kaķenes saimnieces apskatīties nesen piedzimušos piecus kaķēnus."

Izrādās, ka Izas brālītis dzīvo blakusmājā, taču abi nav satikušies kopš mazotnes. Mazā sfinksa nopirkta oficiāli, ar visiem dokumentiem, un Jānis ar Ilzi plāno kaķenīti vest arī uz izstādēm. Izas otrais vārds ir Andrea, jo tā viņa nodēvēta dokumentos, taču Jānim šķiet, ka šis vārds mincei īsti nepiestāv. "Vārdu izdomāju es – man tas šķita simpātisks: īss un saistīts ar Ēģipti," piebilst Jānis. "Tas ir arī cilvēka vārds un tāds kā saīsinājums no Izabellas. Arī kaķu kalendārā ir šāds vārds."

Suniskas īpašības

Ne Jānim, ne Ilzei pirms tam kaķu nav bijis, un viņi nevar salīdzināt sfinksas uzvedību ar viņas spalvaino brāļu izdarībām. "Man šis vispār ir pirmais mājdzīvnieks mūžā," saka Jānis. "Ilzei pirms tam ir bijis sunītis."

"Es līdz šim biju tikai suņu piekritēja," turpina Ilze. "Pirms tam ļoti gribēju franču buldogu, bet sunim nav vietas mazā dzīvoklītī. Taču šie kaķi mazliet atgādina arī suni."

"Un pērtiķīti," piebilst Jānis. "Tāds ir oficiālais šo kaķu raksturojums."

Bezvilnas jeb bezspalvu kaķim ir arī savi praktiskie plusi: nav nemitīgi jācīnās ar visur esošajām spalvām, turklāt Jānim ir alerģija pret dzīvnieku spalvām, tāpēc sfinksa ir vienīgais risinājums viņu ģimenei. "Mazliet tā alerģija tomēr ir," Ilze piebilst. "Tas laikam saistīts ar pašu smaržu."

Iza atšķiras no daudziem spalvainajiem kaķiem ar savu sabiedriskumu. Arī Neatkarīgās ciemošanās laikā mazā princese nebūt nenolīda kādā tumšā stūrī, bet droši nāca apsveicināties. "Viņa arī skrien pretī, kad atnākam mājās, un staigā visur pakaļ," Jānis stāsta. "Viņai ļoti patīk sabiedrība, kas ir vairāk tāda suniska īpašība. Tāpat Iza nāk gulēt pie datora monitora, kad sēžu pie tā un strādāju." Jānis ir arī interneta portāla TVNet mūzikas sadaļas redaktors, kuram pie datora arī mājās iznāk pavadīt diezgan daudz laika. Rezultātā Iza pie datora paspēj labi sasildīties, jo bezspalvu kaķiem ir grūtāk uzturēt vajadzīgo 42 grādu temperatūru.

Mutācijas rezultātā

Ilzei no rītiem bieži iznākot nokavēt darbu, jo Iza no rītiem labprāt ielienot viņai klēpī un ilgi murrājot. "Tā varam nosēdēt pat 15 minūtes," Ilze nosmej. Uz darbu, protams, Iza līdzi doties nevar, lai arī kaķenīte jau tiek radināta pastaigāties pie siksniņas un savā dzīvē noteikti redzēs plašo pasauli aiz loga. "Sazinos arī ar citām sfinksu saimniecēm un uzzināju, ka viņas ņemot savus kaķus visur līdzi kā sunīšus, pat dodoties sauļoties," stāsta Ilze. "Tomēr sfinksu īpašnieku joprojām nav daudz," turpina Jānis, "it īpaši Kanādas sfinksu, jo Donas sfinksi savairojušies krietni vairāk un ir pieejamāki arī cenas ziņā."

"Tā varbūt nav pareizi uzskatīt, bet nepatika pret bezspalvainajiem kaķiem radusies tieši Donas sfinksu dēļ, jo viņiem ir tās šķībās acis un garie purniņi," spriež Ilze. "Taču man ļoti patīk arī Donas sfinksi."

Jānis savu sašutumu par sabiedrībā valdošo stereotipu pamato, paņemot no plaukta un atverot ilustrētu grāmatu Kaķi, kurā pie sfinksu pārstāvja rakstīts: "Šīs šķirnes parādīšanās, protams, neliecina par cilvēku skaistuma izjūtu..."

"Tas taču ir ārkārtīgi subjektīvi!" viņš piebilst.

Tajā pašā grāmatā gan rakstīts, ka gēnu mutācijas rezultātā laiku pa laikam arī dabiski dzimst kaili kaķēni, un viens no tādiem, kurš 1966. gadā Kanādā piedzima parastai melnbaltai kaķenei, kļuva par jaunas šķirnes ciltstēvu.

Lai arī radies mutācijas ceļā, sfinksu šķirnes pārstāvis dzīvē tiešām izskatās daudz mīlīgāk un reizē majestātiskāk nekā attēlos. "Iza ir visīstākā princese, kura mīl tā uzvesties – kad atvedām uz mājām, viņa pat vienubrīd staigāja un bļāva," stāsta Ilze. "Veterinārārsts mums pateica, ka šie kaķi ir diezgan cimperlīgi..." Taču tagad no cimperlīguma vairs nav ne vēsts. Iza neatsakās no parastas kaķu barības, lai gan vistas gaļas konservi viņai izraisīja pumpas, ko spalvu kaķiem gan nevar redzēt. Atrisinājums bija gandrīz pilnīga pāriešana uz sauso barību.

"Arī cilvēkiem vajag pierast pie visa, kas ir jauns," rezumē Jānis un ir pārliecināts, ka sfinksu pie mums būs aizvien vairāk.

***

Kanādas sfinksa Iza

- Aptuveni gadu veca

- Jāņa Žildes ģimenē nonākusi trīs mēnešu vecumā

- Dzīvoklī ieradās ar visu savu ģimeni, un viņas mamma ierādīja, kur Izai tagad būs jānokārtojas un kur jāēd

- Nepanes putnu gaļas konservus, jo tad metas labi saskatāmas pumpas

- Nākotnē piedalīsies kaķu izstādēs

- Viņas ciltstēvs piedzima 1966. gadā Kanādā parastai melnbaltai kaķenei

Uz augšu