/nginx/o/2018/08/30/11332191t1h7063.jpg)
Apmēram ceturtā daļa iedzīvotāju jeb 24–26% populācijas cieš no vēnu varikozes.
Tādējādi šī slimība kļuvusi par vienu no visizplatītākajām kaitēm attīstītā sabiedrībā, stāsta VC4 ārsts flebologs Uldis Mauriņš. Cik šādu slimnieku ir Latvijā, nav zināms, jo pie mums šādi epidemioloģiski pētījumi nav veikti.
Vēnu varikozes gadījumā virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas — virzīt asinis uz sirdi, un veidojas asins sastrēgums kājās. Saslimšanas sākumā kājas ātrāk nogurst, var būt spīlējoša sajūta kāju ikros, naktī krampji, dienas beigās pietūkušas potītes, par ko liecina nospiedums no zeķītēm pat tad, ja gumija nemaz nav bijusi cieša.
Ar laiku vēna paplašinās, uz kājām kļūst redzams vēnu tīklojums un zili vēnu mezgli. Neārstējot slimību laikus, nākamās pazīmes ir tumša ādas pigmentācija uz kājām potītes rajonā, nieze apakšstilbos, bet vēl smagākos gadījumos arī lielas, grūti ārstējamas un ļoti sāpīgas trofiskās čūlas.
Sievietēm biežāk
Diemžēl sievietēm iespēja saslimt ar vēnu varikozi ir lielāka nekā vīriešiem.
Pirmkārt, sievietes hormonālais fons ir svārstīgs gan menstruāciju, gan grūtniecības laikā. Gaidot mazuli, sievietes ķermeņa gludo muskuļu tonuss samazinās, lai varētu augt vēders. Diemžēl šajā laikā tonuss samazinās arī kāju vēnu sieniņās, tās kļūst vaļīgākas. Lielais svars grūtniecības laikā papildus noslogo arī kājas… un atkal cieš vēnas.
Otrkārt, sievietes iecienījušas staigāt augstpapēžu kurpēs, līdz ar to ikru muskulis netiek pietiekami kustināts un ir apgrūtināta asiņu attece.
Neatkarīgi no dzimuma mūsu vēnas cieš arī tad, ja ir palielināts ķermeņa svars un mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana. Piemēram, Āfrikas iedzīvotājiem vēnu varikoze ir daudz retāk, jo, kā zināms, viņiem parasti nav liekā svara, bet dzīvesveids ir kustīgāks. Afrikānis, nokļūstot mūsu labajos apstākļos ar auto pa rokai dienā, TV pulti vakarā un frī kartupeļiem pusdienās, iedzīvojas tādās pašās vēnu problēmās kā mēs.
Iedzimtība ir būtisks faktors, kas nosaka, būs vai nebūs vēnu nepietiekamība. No vecākiem mēs mantojam saistaudu īpašības, kas nosaka vēnu struktūru, un, ja vecākiem tie ir bijuši vāji, tad liela iespējamība, ka tādi tie būs arī bērniem.
Diemžēl vecums ļoti bieži nāk ar vēnu problēmām. 20 gados vēnu varikoze ir 5% iedzīvotāju, taču, sasniedzot 60 gadu slieksni, tā ir jau vairāk nekā 40% iedzīvotāju. Šajā laikā parasti jau ir arī palielināts svars un locītavu kaites (artroze), kas vēl vairāk ietekmē vēnu stāvokli.
No ziedēm nav jēgas
Reklamētās ziedes, kas it kā veicina kāju veselību, patiesībā nekādu ārstējošu efektu nedod. Vielas, kas ir ziedēs un želejās, paspēj iesūkties līdz vēnām. Vienīgais labums, ko dod šādi līdzekļi, ir tūlītēja, īslaicīga pašsajūtas uzlabošanās. Kājas tiek atvēsinātas, un nogurums vairs nav tik jūtams. Slimība paliek. Ilgstoši lietojot šādas ziedes, vēlāk var attīstīties alerģiskas ekzēmas.
Ilgstoši neārstētas varikozas vēnas rada smagākas sekas nākotnē. Ir vērts apmeklēt flebologu, tiklīdz ir pamanītas pirmās pazīmes, kas varētu liecināt, ka ar vēnām kaut kas nav kārtībā, — nogurums kājās, tūska. 15–20 minūšu laikā, izmantojot dupleksonogrāfiju, noskaidro vēnu stāvokli un novērtē asiņu plūsmu tajās.
Saslimšanas sākumā bieži pietiek tikai ar pareizu kompresijas zeķu izvēli (un nēsāšanu), dzīvesveida maiņu, vairāk kustībām.
Diemžēl parasti vēlāk vai agrāk ir nepieciešama nopietnāka vēnu ārstēšana.
Operācijas ir dažādas
Dakteris Mauriņš stāsta, ka tipiska ir aina, ka 12–25 gadus pēc vēnu varikozes sākuma attīstās dziļo vēnu nepietiekamība, ko izraisa nepareiza un nepietiekama asins cirkulācija kājās. Tad kaite ļoti ātri progresē, un, ja arī tad netiek veikta nopietna ārstēšana, var attīstīties grūti ārstējamas, smakojošas čūlas.
Bieži pacienti saka, ka viņu vecākiem arī bijusi vēnu varikoze, bet viņi nekādas čūlas tā arī nesagaidīja. Tā var būt, ja cilvēks daudz kustējies, viņam nebija liekā svara, viņš nestrādāja smagus fiziskus darbus, viņam bija laba ikru muskulatūra.
Pēc konsultācijas ar ārstu saprātīgs risinājums tomēr ir vēnu operācija. Jāuzsver, ka šobrīd sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka vēnas operēt nav vērts, jo pēc kāda laika problēmas atkārtosies un vēnas atkal būs redzamas. Zināmā mērā tā ir taisnība — vēnas nevar izoperēt uz visiem laikiem, tāpat kā nevar, vienreiz aizejot pie zobārsta, izārstēt kariesu visam atlikušajam mūžam.
Izoperējot vienu vēnu stumbru, iespējams, ka pēc laika saslims cits, un tas arī būs jāārstē.
Ja pacientam ir vēnu stumbra varikoze, ir iespējams gan izmantot tradicionālo operāciju — vēnu izgriež, gan modernākas tehnoloģijas, izmantojot lāzerstaru vai skleroterapiju.
Agrāk izoperēja gan slimās, gan nereti arī veselās vēnas, atstājot garas, redzamas rētas pa visu kāju, tagad vairs tā neoperē.
Tradicionāli operējot, slimā vēna tiek izņemta pa nelieliem iegriezumiem. Uz kājas tomēr paliek vairākas nelielas rētiņas. Izmantojot nepiemērotu tehnoloģiju, pēc gada, diviem 60% gadījumu iespējams recidīvs un atkārtota saslimšana, ar pareizu tehnoloģiju šāda iespēja ir 3%. Valsts vēnu operāciju apmaksā, ja ir nosūtījums no ģimenes ārsta valsts slimnīcās. Bez nosūtījuma privātklīnikās šāda operācija maksā, sākot no 230 latiem.
Izmantojot modernākas tehnoloģijas un samaksājot mazliet vairāk par 200 latiem, var veikt operāciju ar lāzeru, kad vēnā caur nelielu dūrienu ar adatu ievada lāzervadu un no iekšpuses vēnu slēdz, tad izoperē tikai vēnu mezglus. Operācija ilgst 30–40 minūtes, un pacients tajā pašā dienā var doties mājās. Recidīvs iespējams 1% gadījumu.
Vēl mazāk traumējoša ir skleroterapija, kas gan der tikai sīku vēnu tīkliņu slēgšanai. Gandrīz visām sievietēm uz kājām var atrast tādas sīkas vēnu slotiņas, kas dzīvot netraucē, bet izskatās slikti. Ievadot sīkajās vēnās speciālu vielu, tā izraisa tajās iekaisumu, vēnas salīp un vairs nav redzamas. Šāda procedūra parasti jāatkārto, ja uz kājām parādās jauni sīki vēnu tīklojumi.
Kā palīdzēt sev
Ieteikumi ir tradicionāli — daudz kustēties, mazāk sēdēt vai ilgstoši stāvēt, nepieņemties svarā, grūtniecības laikā valkāt kompresijas zeķes.
Ikdienā izvēlēties vingrojumus, kas nostiprina ikru muskulatūru, potīšu locītavas, vasarā staigāt pa ūdeni, ziemā — peldēt. Sēdošā darba darītājiem asins cirkulāciju kājās uzlabo pēdu apļošana. Nav vēlams sēdēt, pārliekot kāju pār kāju, jo tas nosprosto asins cirkulāciju. Izvēlēties ērtus apavus.
Tiem, kam vēnu problēmas ir ģimenē iedzimta kaite, iesaka mazāk uzturēties karstās telpās, pirtīs, karstā vannā. Arī hormonālā kontracepcija veicina vēnu nepietiekamību.