/nginx/o/2018/08/30/11333813t1ha024.jpg)
Latvijā gripas vīrusa sezona parasti ilgst sešus septiņus mēnešus — no oktobra līdz aprīlim. Saslimstība ar gripu parasti pieaug gada pēdējās nedēļās, maksimumu sasniedzot apmēram četru piecu nedēļu laikā.
Parasti epidēmija ilgst 8–10 nedēļas. Par gripas epidēmijas slieksni nosacīti tiek uzskatīta šāda attiecība — 100 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, taču ir arī papildu kritēriji, piemēram, vīrusa izplatības ātrums u. c.
Saslimušo skaits katru gadu nav vienāds. Ir novērots, ka lielākās epidēmijas parasti atkārtojas ik pēc diviem trim gadiem.
2003./2004. gada sezona
58 tūkstoši saslimšanas gadījumu.
Kulminācija: janvāra un februāra mijā, trijās nedēļās 40 tūkstoši atsevišķu saslimšanas gadījumu.
2004./2005. gada sezona
28 359 saslimšanas.
Kulminācija: marta pirmās trīs nedēļas — 16 491 saslimšana.
Lai gan pērn saslimšanu bija par 51% mazāk nekā 2003./2004. gada sezonā, daudz lielāka bija bērnu un pusaudžu saslimstība martā. Turklāt Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Virusoloģijas laboratorijā tika apstiprināti divi nāves gadījumi (jaundzimušais un 15 gadu vecs pusaudzis), kam par nāves iemeslu bija saslimšana ar gripu.
Domājams, ka vairākums cilvēku vēlētos līdz pavasarim saglabāt organisma pretošanos spēju bez medikamentu izmantošanas (sportisks dzīvesveids cauru gadu, līdzsvarota, vitamīniem bagāta pārtika, vēdinātas telpas un ķiploki). Diemžēl nav pārāk liels to cilvēku skaits, kam šos nosacījumus izdodas konsekventi realizēt.
Tāpēc vakcinēšanās ir laba alternatīva, lai gan sabiedrībā par to zeļ skepse. Pretgripas vakcīnu efektivitāte gan komplektā ar remantadīnu, gan atsevišķi ir efektīva pretgripas profilakse.
Dati: Sabiedrības veselības aģentūra