Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cilvēks, kas slimo ar vēzi, ļoti bieži saklausās brīnumainas lietas par tautas dziedniecības un alternatīvās medicīnas līdzekļiem vai metodēm, kuras lieto ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Iespējams, tam visam ir savs racionālais kodols, ko zinātnieki vēl nav izpētījuši, bet nereti gadās, ka šo dziedniecības līdzekļu un paņēmienu izmantošana var kaitēt veselībai un pat apdraudēt cilvēka dzīvību.
Ir morālas tiesības
Tāpēc, ja audzējs nav bijis ielaists un slimnieks ir saņēmis specifisku kombinētu, standartizētu un vispāratzītu vēža ārstēšanu un — ar vislielāko varbūtību! — visas vēža šūnas organismā ir iznīcinātas, nevajadzētu tomēr riskēt un uz savu galvu izmēģināt nepārbaudītus dziedniecības līdzekļus.
Gadās, ka slimniekam (parasti tas ir ielaistos gadījumos) tradicionālā, vispāratzītā vēža ārstēšana nav devusi tādu efektu, kā gribētos — izveseļošanās nav iestājusies, un cilvēka organismā slēpjas audzēja šūnu perēkļi, kas var progresēt. Šajos gadījumos bieži vien ir arī slikta pašsajūta. Moka sāpes, nespēks, nelaba dūša, nogurums. Ko darīt? Uz ko cerēt?
Latvijas Onkoloģijas centra imunoloģe, medicīnas doktore Simona Doniņa saka: «Ja ķirurgs ir pateicis — esmu izgriezis visu, ko var izgriezt, ja staru terapeits ir pateicis — esmu jums nostarojis maksimālo devu, pie manis vairs nenāciet, ja ķīmijterapeits ir pateicis — es vairāk neko nevaru izdarīt, tad slimniekam, protams, ir visas morālās tiesības izmēģināt jebko, kam viņš pats tic.»
Tomēr pret to, iespējams, iebildīs paliatīvās aprūpes speciālisti, kas nodarbojas ar slimniekiem tieši šādos gadījumos. Latvijas Onkoloģijas centra paliatīvās aprūpes ārstiem ne reizi vien nācies sastapties ar pacientiem, kuri paši vai vēl biežāk viņu tuvinieki ir aizrāvušies ar visādiem burvju līdzekļiem, kas slimnieka pašsajūtu nevis uzlabo, bet rada nepatiku un sagādā tikai neērtības.
Tāpēc, pirms sākt kāda jauna preparāta lietošanu, vislabāk būtu iepriekš aprunāties ar savu onkologu vai ģimenes ārstu. Liela daļa tradicionālās medicīnas pārstāvju ir informēti par visiem uztura bagātinātājiem, homeopātiskajiem un tautas medicīnas līdzekļiem, un nebūt nav tā, ka viņi tos vienmēr noliegtu.
Papildus tradicionālajai medicīnai
«Blakus vispāratzītām, tradicionālām ārstniecības metodēm sirgstošie izmēģina arī tautas medicīnas ieteikumus,» stāsta onkoloģe Simona Doniņa. «Visbiežāk tie ir zemes tauki, befungīns, struteņu, kliņģerīšu uzlējumi vai tinktūras, par kuru pozitīvo efektu jau gadu desmitiem uzkrājusies zināma pieredze, bet, protams, to darbības mehānismi nav zinātniski izpētīti un nav plašu klīnisku novērojumu, kas apstiprinātu šo līdzekļu izmantošanas lietderību.
Ļoti plaši pieejama tautas medicīnas pārstāvju un dziednieku izdotā literatūra par līdzekļiem cīņā pret vēzi. Kādā grāmatā minēts baltais āmulis, ko par noderīgu atzīst arī tradicionālās medicīnas pārstāvji. Baltā āmuļa preparāti ir pārbaudīti, standartizēti un akceptēti vismaz vācu homeopātu biedrībā. Taču līdztekus aprakstītas arī ļoti apšaubāmas ārstēšanas metodes ar olu čaumalām un sodas kūre, kā arī veselībai bīstamā petrolejas lietošana. Cilvēki ļoti tic drukātam vārdam, salasās šādus preses izdevumus un sāk lietot visu bez izšķirības.«
Nereti gadās, ka vēža slimnieki sāk lietot aviācijas benzīnu, jau minēto petroleju vai mušmiru uzlējumu. Šādām dziedniecības metodēm nepiekritīs neviens ārsts. Šīs vielas ir toksiskas un var izsaukt nopietnu saindēšanos, radīt smagus neatgriezeniskus aknu un nieru bojājumus, kas slimnieku priekšlaikus iedzen kapā.
«Daudziem fitopreparātiem, kā arī bišu un citiem dabas produktiem ir vispārspēcinoša un tonizējoša darbība,» saka onkoloģe, «bet ar tiem nav veikti klīniskie pētījumi, kas tiek obligāti prasīti, lai kādu līdzekli ieviestu standartterapijā un ārsti, nešaubīdamies par šā līdzekļa efektivitāti, plaši varētu to lietot ikdienas praksē.»
Tradicionālās medicīnas piedāvātā imūnterapija lielā mērā no tautas medicīnas atšķiras ar to, ka slimniekam rekomendēto preparātu darbības mehānismi ir labi izpētīti. Virkne imūnpreparātu arī ir cēlušies no augu un dzīvnieku valsts, bet par to izmantošanas lietderīgumu ir drošas ziņas. Turklāt imunologs, pirms viņš iesaka lietot kādu preparātu, iepriekš izvērtē konkrētā pacienta imūno stāvokli jeb organisma aizsargspējas. Tiek ņemti vērā vairāku — gan vispārpieņemtu, gan ļoti specifisku — analīžu rezultāti, kā arī klīniskā aina un slimnieka sūdzības.
Organisms jāatindē
Runājot par tautas dziedniecības līdzekļiem, jāpiebilst, ka nekad īpaši nav kontrolēta to monoiedarbība jeb efekts, ko izraisa šie līdzekļi, tos lietojot vienus pašus bez ķīmijterapijas un tamlīdzīgi. Turklāt iespējams, ka aktīvā darbība piemīt kādai šo zāļu sastāvdaļai, kas nemaz vēl pagaidām nav ķīmiski identificēta.
«Mēs nevaram droši ieteikt ārstniecības līdzekli, ja nav pilnībā zināms tā darbības mehānisms,» uzsver imunoloģe Simona Doniņa. «Piemēram, alveja. Ir rekomendācijas, ka tā stimulē šūnu reģenerāciju jeb atjaunošanos. Bet mēs nevaram kontrolēt, kādas bioloģiski aktīvas vielas organismā izdalās šīs alvejas lietošanas laikā. Varbūt veidojas tādi bioķīmiski aģenti, kas veicina ne vien imūnšūnu, bet arī ļaundabīgā audzēja šūnu augšanu un vairošanos.
Tāpēc, ja, ārstējot slimību ar tradicionālajām metodēm, iegūts labs rezultāts, nevajadzētu organismam lieki uzbāzties ar kaut kur padzirdētiem apšaubāmiem ārstniecības līdzekļiem. Ļoti bieži dzird, ka viens vai otrs preparāts domāts imunitātes uzlabošanai, bet vai visi tie, kas grib šo imunitāti uzlabot, zina, kādā stāvoklī imunitāte atrodas. Varbūt vajag tieši otrādi, kādu imūnās sistēmas posmu kavēt un imūno atbildi nogludināt.»
Bet ko būtu ieteicams darīt, lai novērstu staru un ķīmijterapijas blakus efektus? «Ķīmijterapijas laikā labāk ir dzert daudz šķidruma, lai likvidētu toksiskās blakusparādības. Jālieto vitamīniem bagāts uzturs, daudz augļu un dārzeņu, kā arī šķiedrvielas, kas veicina vēdera izeju un līdz ar to atindē organismu,» uzskaita S. Doniņa. «Ja plānota staru terapija, papildu imūnās sistēmas modulācija bieži vien jāsāk jau pirms tās, lai pasargātu organismu no iespējama imūndeficīta.
Protams, mēdz būt arī situācijas, kas prasa iejaukšanos ar ļoti spēcīgiem imūnmodulatoriem vai imūnkoriģējošiem līdzekļiem. Bet to izvērtē ārstējošais ārsts vai imunologs. Onkoloģiskajiem slimniekiem ne vienmēr obligāti jālieto kaut kādi papildlīdzekļi. Bieži vien pēc specifiskās ārstēšanas pabeigšanas pietiek ar veselīgu dzīves veidu, kas būtu jāievēro arī tiem, kas vēl nav saslimuši un vēlas no ļaundabīgajiem audzējiem izsargāties. Mērena fiziskā aktivitāte, normāls ķermeņa svars, atteikšanās no smēķēšanas un alkoholiskajiem dzērieniem ir pirmie veselīga dzīves veida balsti. Jāēd augļi, dārzeņi, pākšaugi, mazapstrādāti graudu produkti, nedrīkst aizrauties ar trekniem un stipri saceptiem ēdieniem, ar kūpinātu, žāvētu gaļu vai zivīm. Protams, šādu uztura ieteikumu klāstu var turpināt un turpināt.«
Slimniekam būtu jāievēro, ka par visiem ārstniecības līdzekļiem, ko viņš lieto vai gatavojas lietot, jāinformē savs ārstējošais ārsts. Te der piebilst, ka daudzās respektablās ārzemju klīnikās pacientiem liek parakstīties, ka specifiskās ārstēšanas kursa laikā viņi nelietos nekādus citus dziedniecības līdzekļus.
«Imunoloģija ir ļoti individuāla. Ja kāds preparāts palīdz vienam cilvēkam, tas nenozīmē, ka tikpat labs efekts būs otram,» skaidro ārste Simona Doniņa. «Ir ne mazums tautas dziedniecības līdzekļu, kurus sīkāk izpētot atklātos daudz kas noderīgs oficiālajai medicīnai, bet pagaidām šādu pētījumu ir par maz.»
Der zināt
- Ja slimnieks ārstējas Onkoloģijas centrā, pie imunologa viņu nosūta ārstējošais ārsts.
- Pie šī speciālista var ierasties arī ar ģimenes ārsta nosūtījumu, bet, ja nosūtījuma nav, iespējams izmantot imunologa maksas pakalpojumus. Vizītes cena ir Ls 7,50, bet pie medicīnas doktora — Ls 15,00.