Viltīgais apendikss

Aklās zarnas piedēkļa jeb apendicīta operācija ir viena no visbiežāk veiktajām ķirurģiskajām operācijām Latvijā. Pēc Latvijas Ķirurgu asociācijas datiem, uz 100 000 iedzīvotāju pēdējos 5 gados veiktas no 184 līdz 194 apendiktomijām.

Vienkārša operācija

Jelgavas centrālās slimnīcas galvenais ķirurgs Eugēnijs Vaivods paskaidro, ka apendicīta operācija pati par sevi ir vienkārša ķirurģiska manipulācija, kas visbiežāk neatstāj nekādas negatīvas sekas un neiespaido cilvēka dzīves kvalitāti. Toties, ja aklās zarnas piedēkļa iekaisums nav pamanīts un laikus izoperēts, tad gan sekas var būt ļoti bēdīgas — gan peritonīts jeb vēderplēves iekaisums, gan vispārēja organisma asins saindēšanās un pat nāve. Pēdējos gados gan letāli iznākumi neesot piedzīvoti.

Kas tad īsti ir tautā tā sauktā aklā zarna? Šis apzīmējums nav gluži precīzs, jo iekaisuma gadījumā netiek izgriezta visa aklā zarna, bet tikai tās piedēklis — apmēram 5 centimetrus garš tārpveida izaugums — apendikss, kam it kā nekāda nozīmīga loma organismā nav un tiek uzskatīts par rudimentāru jeb pamazām izzūdošu mūsu organisma sastāvdaļu.

Saslimšanas iemesli

Iemesli, kāpēc sākas akūts apendicīta iekaisums, visbiežāk ir pārēšanās un uzpūsts vēders, nosprostojies trombs vai sīki fekāliju gabaliņi, arī cērmes vai spalīši, kas iekļūst piedēklī un veicina tā iekaisumu. Apendicīts ir pirmais, kas uztver un signalizē par infekciju vēdera dobumā.

Tautā dzirdētais apgalvojums, ka aklās zarnas piedēklī sakrājas visādi sīkumi, ko mēs apēdam un kas nepārstrādājas, arī ir pamatots. Dr. Vaivods atceras, ka nereti operācijas laikā tur atrod ķiršu kauliņus vai ābolu sēkliņas.

Kā pazīt apendicītu

Uzskata, ka par apendicīta iekaisumu parasti signalizē sāpes labā sāna lejasdaļā, tomēr pats sākums slimībai ir asas, lēkmjveida sāpes pakrūtē, kas pamazām pārvietojas uz nabas apvidu, un tikai pēc apmēram 6 stundām sāk sāpēt labais sāns, ko sauc par Kohera simptomu. Visu laiku var būt arī nelaba dūša.

Ķirurgs iesaka vēdera sāpju gadījumā nepaļauties uz ārstēšanos mājās, bet gan saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP) vai pašiem doties pie ārsta. NMP šādos gadījumos nekādu samaksu par izsaukumu neprasa. Pirmās 6 stundas, kad iekaisums vēl tikai sākas, dzīvībai briesmas nedraud. Ja ārstēšana netiek sākta laikus, tad iekaisušais apendicīts var plīst un strutas nokļūst zem vēderplēves. Tā rezultātā sākās ārkārtīgi sāpīgais un bīstamais peritonīts. Sevišķi bīstami tas ir maziem bērniem, jo sekas var būt dramatiskas.

Ļoti reti mēdz būt hronisks apendicīts. Tas rodas gadījumos, kad aklās zarnas piedēklis ir bijis iekaisis, bet iekaisums ir pārgājis pats. Pēc iekaisuma paliek saaugumi, kas laiku pa laikam var sāpēt. Ja sāp bieži un spēcīgi, lai arī analīzes iekaisumu neuzrāda, ārsti tomēr apendiktomiju veic drošības dēļ.

Risks dzīves laikā saslimt ar apendicītu sievietēm novērtēts ar 6,7%, vīriešiem — 8,6%, bet risks dzīves laikā tikt operētam aizdomu dēļ par akūtu apendicītu ir pretējs — sievietēm tas ir 23,1%, bet vīriešiem — tikai 12%. Šī tendence īpaši izpaužas sievietēm vecumā no 14 līdz 50 gadiem, vecākiem cilvēkiem un bērniem*. Sievietēm vēdera lejasdaļā var sāpēt arī olnīcas vai iemesls var būt citas ginekoloģiskās kaites. Turklāt apendicīts var atrasties ne tikai vēdera lejasdaļā labajā pusē, bet arī zem aknām un pat vēdera kreisajā pusē, tāpēc ārsti to sauc par viltīgu slimību.

Atveseļošanās

Pēc laikus izdarītas operācijas atveseļošanās ir ātra un viegla. Otrajā dienā jau var ēst un sākt staigāt, 3.–4. dienā izraksta no slimnīcas, pēc divām nedēļām var atgriezties darbā. Izmantojot moderno operēšanas metodi — laparoskopiju, veic 3 nelielus iegriezumus, caur kuriem tad arī izceļ iekaisušo apendicītu. Operējot tradicionāli, iegriezums ir neliels un pēc kosmētiskās šuves uzlikšanas ir tik nepamanāms, ka netraucē uzvilkt vispārdrošāko bikini peldkostīmu.

Biežāk sastopamais sarežģījums pēc veiksmīgi izdarītas apendiktomijas, ir rētaudu vai zarnu saaugumi, kas veidojas vēdera dzīšanas procesā. Tie var likt par sevi manīt apmēram mēnesi pēc operācijas, kad var nākties atkal atgriezties slimnīcā.

Kam tas īsti domāts…

Vēl salīdzinoši nesen ASV apendiktomiju veica visiem jaunpiedzimušajiem turpat dzemdību nodaļā neatkarīgi no tā, vai bija tāda vajadzība vai ne. Tagad tas vairs darīts netiek. Ievērojams latviešu profesors Anatolijs Bļugers atklāja, ka apendicīts veic limfmezgla funkcijas un regulē leikocītu daudzumu asinīs.

Tomēr par apendiksa īstajām funkcijām vēl īstas skaidrības nav. Būtu diezgan neticami, ka māte daba būtu mūs apveltījusi ar lietu, kas nav vajadzīga vispār. Tāpēc mediķi gan apgalvo, ka lielas jēgas no apendiksa nav, tomēr ej nu zini, kam īsti tas ir domāts…

Uzmanību!

Sāpoša vēdera gadījumā mājās bez ārsta norādījuma nedrīkst:

• dzert nekādus pretsāpju medikamentus, jo tie nomāc gan sāpes, gan simptomus, kas signalizē par briesmām;
• likt uz vēdera neko siltu, jo siltums veicina iekaisumu.

Lai sev palīdzētu, drīkst:

• spazmatisku sāpju noņemšanai iedzert tableti «nošpas», kas nenoņems sāpes pavisam, tikai padarīs tās vieglāk paciešamas;
• likt uz vēdera kaut ko aukstu;
• dzert ķimeņu tēju, jo tā uzlabo vēdera peristaltiku un mazina gāzes.