Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11336077t1h18d4.jpg)
Mutes dobuma slimībām un infekcijām var būt ietekme uz organisma saslimšanām un tā funkciju traucējumiem.
Ir pierādīta mutes dobuma infekciju saistība ar sirds un asinsvadu saslimšanām, elpošanas ceļu iekaisumiem, galvas smadzeņu trieku.
Nenoliedzama ir arī pretējā saistība — vispārējās organisma saslimšanas var izpausties mutes dobumā, piemēram, endokrīnās slimības, HIV un AIDS, medikamentu nepareizas lietošanas sekas alerģiju veidā. Turklāt laba mutes dobuma veselība nav tikai veseli un mirdzoši zobi, bet arī veselas smaganas, aukslējas u. c. Cik liels ir risks, ka mutes dobuma infekcijas var veicināt sirds un asinsvadu saslimšanas, smadzeņu trieku, locītavu kaites? Par to stāsta RSU Terapeitiskās stomatoloģijas katedras docente stomatoloģe Rita Kundziņa.
Bieži vien ārsti pirms nopietnām operācijām, piemēram, tādām kā sirds vārstuļu, plaušu, neiroķirurģiskām, nosūta pacientu pie zobārsta ar norādi — izslēgt lokālo infekciju. Ko tas nozīmē? Cik nopietni tas var atsaukties uz vispārējo veselību?Fokāla infekcija ir lokāla vai vispārēja, ko izraisa mikrobi vai toksīni no mutes dobuma, mandelēm, adenoīdiem. Tradicionālie mutes dobuma mikrobu perēkļi ir periodontīts (zobu saknes un apkārtējo audu iekaisums) un devitāli (nedzīvi zobi, kuriem izņemti nervi) zobi.
Veids, kā baktērija var nokļūt citā orgānā un radīt saslimšanu, ir bakterēmija. Tas nozīmē — noteiktam mikrobu daudzumam jānokļūst asinsritē un caur to jānonāk līdz konkrētam orgānam. Patiesība ir tāda, ka bakterēmija rodas no visām invazīvajām procedūrām mutes dobumā, piemēram, zoba izraušanas. Risks atkarīgs no tā, cik daudz un kādi mikrobi nokļūst asinsritē un cik ilgi tie tur cirkulē. Būtiski ir tas, vai organisms, kas saņem šo mikrobu uzbrukumu, ir vesels. Ja tā, imūnsistēma uzreiz sāk aktīvi darboties un uzveic mikrobus. Ir pierādīts, ka pēc zoba ekstrakcijas (izraušanas) apmēram uz 30 minūtēm rodas bakterēmija — visu šo pusstundu asinīs cirkulē mikrobi. Savukārt pēc zoba saknes kanāla apstrādes tikai 10 minūtes būs bakterēmija, turklāt 31–54% gadījumos (katram otrajam trešajam pacientam).
Taču, ja salīdzina zoba ekstrakciju un saknes kanāla apstrādi, pirmajā gadījumā risks, ka tas kaitēs sirds un asinsvadu sistēmai vai locītavām, ir daudz lielāks.
Jebkurā gadījumā bīstamāk tas ir pacientiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma, izmainīti sirds vārstuļi, asinsvadu izmaiņas, locītavu kaites. Ar ekstrakciju var veicināt šo slimību uzliesmojumu.
Ja baktērijas no mutes dobuma nokļūst elpošanas ceļos cilvēkam, kuram ir vāja imūnsistēma, vai īpaši gados vecākiem pacientiem, tas var izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, pneimoniju.
Turklāt ir iespējams (tas aprakstīts vairākās publikācijās), ka periodonta (saistaudu, kas nostiprina zoba sakni žoklī) patogēni iedarbojas tieši uz audiem un rada iekaisumu, kā rezultātā rodas citokīni, kas var veicināt aterosklerozes attīstību.
Kā šādā situācijā darbojas organisma dabiskā aizsardzība — imūnsistēma?
Ja organisms ir vesels, mikrobu, kas nokļuvis asinsritē, gaida pašnāvība, jo asinīs ir vielas, kas to mēģinās tūlīt nogalēt. Mikrobi ir ļoti jutīgi, lai tie eksistētu, ir vajadzīga noteikta vide. Lielākoties mikrobi ir pieraduši eksistēt konkrētā vidē un asinsritē nespēj atvairīt asinsķermenīšu uzbrukumu. Arī izmainīts pH līmenis tiem ir drauds tālākai eksistencei.
Vai, lai novērstu bakterēmijas izraisītas saslimšanas, var palīdzēt antibiotikas?
Ja veic sakņu kanālu ārstēšanu, bakterēmijas risks ir tik niecīgs, ka nav nepieciešams lietot antibiotikas (arī cilvēkiem ar sirds saslimšanām, diabētu, elpošanas sistēmas slimībām). Bet pēc zobu ekstrakcijas noteiktai pacientu grupai iesaka lietot antibiotikas, tā samazinot bakterēmijas draudus.
Latvijas Kardiologu asociācija nav izstrādājusi vadlīnijas, taču Amerikas Kardiologu asociācija iesaka antibiotikas profilaksei riska grupām jau pirms zoba ekstrakcijas, audu izmeklēšanas, smaganu kabatu apstrādes, liekot implantus, kā arī zobu higiēnas procedūru gadījumā, ja tas izraisīs smaganu asiņošanu.
Stomatoloģe Rita Kundziņa atzīst, ka risks pastāv, taču tas vēl nenozīmē, ka cilvēki ar vāju imūnsistēmu pēc zoba izraušanas saslims un visiem tāpēc jālieto antibiotikas. Vienkārši jāizvērtē risks un jābūt informētiem par iespējamām blakusparādībām, lai sarežģījumu gadījumā varētu laikus un pareizi reaģēt. Cilvēkiem jārūpējas par mutes dobuma veselību, jāapzinās, cik svarīgi ir reizi pusgadā apmeklēt zobu higiēnistu.
Cik zinātniski pamatota ir šī cēļoņsakarība starp orālām infekcijām un organisma vispārējām saslimšanām?
Nav zinātniski pierādīta cēloņsakarība, ir tikai palielināts risks, turklāt tikai noteiktai pacientu grupai, īpaši, ja ir stipri novājinātas organisma aizsardzības spējas.
Cik liels ir risks, ka pēc sastrutojoša zoba izraušanas var paasināties locītavu saslimšanas, sirds un asinsvadu kaites?
Dati liecina, ka pacientiem ar smaganu slimībām ir 2–3 reizes lielāks risks saslimt ar insultu vai infarktu. Taču noteicošā loma šajā gadījumā ir neveselīgam dzīvesveidam un citiem riska faktoriem. Ir grūti pierādīt cēloņsakarību starp mutes dobuma veselības un sirds asinsvadu saslimšanām, var apstiprināt tikai saistību un palielināt risku, jo līdz šim veiktajos pētījumos nav izslēgti vai ņemti vērā citi riska faktori, proti, paaugstināts asinsspiediens, palielināts holesterīna līmenis, smēķēšana u. c. Runājot par smēķēšanu, jāpiebilst, ka tā negatīvi iedarbojas ne vien uz vispārējo veselību, bet arī pasliktina mutes dobuma veselību.
Vai grūtniecības laikā var labot zobus?
Noteikti. Tas pat ir obligāti jādara (labāk, protams, pirms grūtniecības plānošanas). Kā liecina pētījumu dati, sievietēm ar izteiktu vispārējo periodontītu ir 407 reizes lielāks risks dzemdēt priekšlaikus. Ir arī daudzi citi riska faktori, taču pierādīts, ka mutes infekcija ir viens no faktoriem, kas var iespaidot priekšlaicīgas dzemdības un bērna piedzimšanu ar zemāku svaru.