Divi gēni, kas liek mums murgot. Vai tos var "izslēgt"?

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Tokijas zinātnieki atklājuši divus gēnus, kas ir atbildīgi par murgiem un sapņiem, turklāt – nākotnē tos, iespējams, varēs “izslēgt”, ļaujot mums baudīt kvalitatīvu naktsmieru.

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell Reports”, šie gēni aktivizējas seklā miega jeb REM laikā, kas ir raksturīgs zīdītājiem, to skaitā – cilvēkiem. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka REM ir vitāli svarīgs būtnes labsajūtai, veselībai un atmiņai.

Tomēr jaunajā eksperimentā zinātnieki peles atbrīvoja no abiem gēniem, kas izraisa REM, un nenovēroja nekādas izmaiņas to veselībā. Eksperimenta veiksmīgais iznākums varētu sniegt jaunas cerības cilvēkiem, kurus nomoka murgi.

Gēnus, kas atbild par REM, zinātnieki dēvē par chrm 1 un chrm 2. Atbrīvojoties no chrm 1, pelēm saglabājās īsas un fragmentāras REM miega fāzes, bet, kad pētnieki atbrīvojās no chrm 2, REM miega fāze gandrīz neiestājās vispār. Par spīti tam – peļu nomoda laiks saglabāja kvalitāti.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, zinātniekiem tagad ir pamats uzskatīt, ka REM miega fāze nav vitāli svarīga dzīvnieka veselībai un dzīvībai.

Kas ir sapņi?

Hārvarda Universitātes pētnieki iepriekš veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā sapņi ir balstīti uz cilvēka nesenajām pieredzēm. 29 fiziski un garīgi veseliem eksperimenta dalībniekiem bija divas nedēļas detalizēti jāapraksta savas ikdienas aktivitātes un emocionālie pārdzīvojumi, kā arī katru rītu jāpieraksta naktī redzētie sapņi. Pētnieki vēlāk salīdzināja dalībnieku dienas aktivitātes ar to sapņiem. Rezultātā no 299 sapņu aprakstiem tikai 2% atbilda dienā piedzīvotajiem notikumiem.

Tas nozīmē, ka sapņi nav tikai dienas notikumu un pārdzīvojumu mehāniska atkārtošanās, bet kaut kas vairāk.

Uz augšu