Trauma, kas varēja nebūt

Trauma vienmēr ir negaidīta! Svarīgi šādā brīdī gan nezaudēt galvu, gan nebūt pārāk vieglprātīgai. Organisms spēj atjaunot bojātos audus, nobrāzumi un zilumi neatstāj paliekošas sekas. Tomēr laiku pa laikam gadās ciest nopietnākas traumas. Kā rīkoties? Biežākās traumas Dažādas traumas var ga­dīties ikvienā sporta vei­dā — bīstamākie ir dažā­di cīņas veidi, hokejs, fut­bols, basketbols. Tāpat augsts risks pastāv kalnu slēpošanā, snovbordā un slidošanā. Dažāda veida aerobikas nodarbībās un trenažieru zālē iegūtas traumas bie­žāk ir saistītas ar pārslo­dzi. Arī regulāras mugu­ras sāpes, jo īpaši jostas rajonā, kā arī velkošas sā­pes vienā vai otrā kājā dažkārt ir mugurkaula traumas sekas. Pārsvarā galvenais cēlonis ir palie­lināta slodze un muskulatūras vājums — novājinā­ta vēdera prese un garie mugurkaula muskuļi. Vē­dera presi un muguras muskulatūru var nostipri­nāt, regulāri vingrojot, īpaši labi ir dažādi stiepšanās vingrinājumi. Pavasari sāc ar fiziskām aktivitātēm! Sportojot uzlabojas asins apgāde audos, līdz ar to locītavas kļūst lokanākas, āda — sārtāka, uz­labojas veselība kopumā. Ja esi nolēmusi sākt vai atgriezties pie sportiskām aktivitātēm, vēlams ņemt vērā dažus padomus. Kritiski apsver savu fizisko stāvokli un pado­mā par to, kādu slodzi vari atļauties, lai negūtu traumu jau pašā sākumā. Pirms jebkuras fiziskas slodzes nepieciešams iesildīties — jāveic vingrinājumi, kas saistīti ar muskuļu un saišu iestiepšanu. Parasti tam nepie­ciešams veltīt 10–20 minūtes. Slodzi drīkst palielināt pakāpeniski — tas pa­līdzēs izvairīties no traumām, ko var gūt, pār­pūlējot ķermeni. Ja mēģināsi fizisko formu iegūt rekordātrumā, palielināsies ne tikai traumas risks, bet arī iespēja, ka pārpūles dēļ treniņiem atmetīsi ar roku. Kā atsākt sportošanu pēc traumas! Speciālisti uzsver, ka katrai traumai ir savas īpatnības, tāpēc vienu risinājumu visiem gadīju­miem ieteikt nevar, ja pēc pārciestas traumas atsāc sportot, konsultējies ar sporta ārstu vai rehabilitologu, pretējā gadījumā riskēsi iegūt jaunu traumu. Svarīgi ir atrast piemērotu slo­dzi, lai traumēto vietu nepārslogotu, tomēr pietiekami nodarbinot. Pēctraumu periodā vis­labāk jutīsies, ja dosies peldēt vai apmeklēsi ūdens aerobiku. Ja trauma jau gūta? Nekādā gadījumā nekrīti panikā, bet gan sniedz sev pirmo medicīnisko palīdzību un tuvākajā lai­kā dodies pie ārsta! Lielākā kļūda — daudziem liekas, ka trauma nav nopietna un gan jau viss būs labi. Taču pēc vienas, divām nedēļām izrā­dās, ka nemaz nav labi, un tad sekas ir daudz smagākas. Viegla sasituma gadījumā var palīdzēt sasistās vietas atdzesēšana (vēss priekšmets, auksts ūdens). Aukstuma kompresi vajadzētu likt ik pēc divām trim stundām uz 10–15 minūtēm, pe­riodiski atkārtojot šo procedūru diennakti pēc savainojuma gūšanas. Uzreiz pēc aukstuma kompresēm sāpošo vietu ieziež ar kādu no speciālajām ziedēm. Ik pa brīdim var uzlikt arī spiedošu pārsēju, lai novērstu tūsku un asinsiz­plūdumu. Ja veidojas tūska (piemēram, saišu sastiepu­ma gadījumā), ieteicamas enzīmus saturošas ziedes. Saišu, locītavu un kaulu bojājumu gadījumā jā­nodrošina cietušās vietas nekustīgums, līdz ie­rodas ārsts. Ja nepieciešams, tiks veikta ķirurģis­ka operācija. Ja trauma saistīta ar ārējiem ādas bojājumiem, brūce vispirms jāiztīra ar ūdeņraža pārskābi. Ja tas nav pie rokas, var izmantot arī ūdeni un zie­pes. Pēc tam brūce jāpārsien. Ja brūce ir plēsta vai griezta un tur iekļuvusi zeme vai citi netīrumi, dažu stundu laikā jādo­das uz tuvējo medicīnas iestādi.