Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunākie pētījumi, kas veikti pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, rāda, ka gaisa piesārņojums ik gadus ir iemesls aptuveni 300 tūkstošiem nāves gadījumiem Eiropā. Pētījuma dati apliecina, ka kopumā eiropiešu dzīves ilgums gaisa piesārņojuma dēļ ir sarucis par deviņiem mēnešiem.
Pētot gaisa piesārņojumu, konstatēts, ka tas galvenokārt saistīts ar dažādām izplūdes gāzēm un kurināmā sadegšanas blakusproduktiem. Tāpat arī zemākajiem ozona slāņiem, ko dažkārt mēdz saukt arī par fotoķīmisko smogu, ir liela ietekme gaisa piesārņošanā.
Vidusmēra strādājošs eiropietis katru gadu aptuveni vienu dienu kavē darbu kādas slimības dēļ, ko izraisījis gaisa piesārņojums. Aprēķināts, ka norādītajā laikā šie strādājošie būtu nopelnījuši kopā 80 miljardus eiro.
Tomēr visā Eiropas teritorijā gaisa piesārņojums nav vienāds. Pētījumā konstatēts, ka vissliktākā situācija ir Beneluksa valstīs, Itālijas ziemeļos un daudzās jaunajās dalībvalstīs.
Gaisu piesārņojošie elementi ceļo pa gaisu un nopietni bojā veselību, ja tie tiek ieelpoti. Piemēram, piesārņojuma daļiņas, kuru diametrs nepārsniedz metra desmit miljono daļu, viegli iekļūst elpošanas sistēmā un kaitē gan plaušām, gan sirdij un asinsvadiem.
Epidemioloģiskajā izpētē konstatēta saistība starp gaisa piesārņojumu un dažādām slimībām. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, kā arī zināmo un paredzamo gaisa piesārņojuma līmeni no 2000. līdz 2020. gadam, izstrādāta stratēģija, kā uzlabot situāciju. Tajā iekļauti plāni, kas attiecināmi uz transportlīdzekļu izplūdes gāzu limitiem, industriālā piesārņojuma kontroli, kā arī piesārņojumu kontrolējošās likumdošanas uzlabošanu katrā valstī. Lai arī līdz 2020. gadam paredzama ievērojama situācijas uzlabošanās, tomēr problēma netiks novērsta. Speciālisti prognozē, ka ap 2020. gadu priekšlaicīgas nāves gadījumiem, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu, vajadzētu samazināties līdz 80 tūkstošiem gadā. Pašlaik eiropieša dzīves ilgums gaisa piesārņojuma dēļ samazinājies vidēji par 9 mēnešiem. Izstrādātājā stratēģijā plānots, ka 2020. gadā tie varētu būt tikai trīs mēneši. Pašlaik katru gadu ir aptuveni 83 tūkstoši nopietnu hospitalizācijas gadījumu gaisa piesārņojuma dēļ. Plānots, ka 2020. gadā šis skaits varētu sarukt līdz 30,5 tūkstošiem gadījumu. Plānots arī ievērojami samazināt elpceļus ārstējošu medikamentu patēriņu – apmēram par divarpus reizēm. Tiek plānots, ka 2020. gadā vairāk par pusi samazināsies to slimības atvaļinājumu dienu skaits, kas saistītas ar gaisa piesārņojuma izraisītajām slimībām.
Speciālisti atgādina, ka gaisa piesārņojums nav saistīts tikai ar cilvēku veselības pasliktināšanos, tas izraisa arī negatīvas izmaiņas dabā – tiek saskābināts ūdens ezeros un piesārņota augsne, līdz ar to tiek bojāti meži un pārējā ekosistēma. Cilvēkam nodarītais postījums saistīts arī ar ēku un lauksaimniecības produktu bojāšanu.