Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pundurtrusenīte Džīna un papagailis Čikis sadzīvo lieliski, nedara viens otram pāri. Skaistkalnieti Zani Sļipecku, pārnākot no skolas, mājās sagaida uzticamu draugu kompānija. Pirmā pretī ļepato pundurtrusīte Džīna. Atkaltikšanās dziesmu izteiksmīgi skandējot, uz saimnieces pleca nolaižas papagailis Čikis. Ar līganām kustībām akvārijā sveicina vairāki desmiti zivtiņu.
Mielojas ar zupu Desmit gadu vecais papagailis Čikis lepojas, ka pirmais nokļuvis Zanes mājās. Putnēnam nav nācies sajust nebrīvi, būrīša durtiņas visu laiku stāv vaļā. Lidonis klausa savai sirsniņai – ja kārojas brīvības, tas paceļas spārnos un izkustas pa visu dzīvokli. Ja virtuvē kāds kāri mielojas ar boršču, putnēns tūliņ ir klāt. Noplanē uz šķīvja malas un palīdz ātrāk iztukšot trauku. Ar knābi mēģina izzvejot kādu biešu vai gaļas gabaliņu, dažkārt kustības nesanāk tik veiklas. No lielā darba Čika dzeltenā pakakle kļūst sarkana. Tad kārumnieks ilgi neprāto, aizlaižas uz būri un vanniņā kārtīgi noperas. Reiz putnēns savu vanniņu sajauca ar akvāriju. Labi, ka viņš līdzsvaru noturēja un neiegāzās "lielajā zivju vannā". Līdzjūtīgais putns Beidzot Čikis ir atlabis no sērām. Pirms diviem gadiem nomira viņa sieviņa. Abiem bija īsta mīlestība, draudzenītei pasaulē nāca skaisti mazuļi. Čikim ļoti patīk mīkstās rotaļlietas. Senāk Zanei sekcijā stāvēja daudz mantiņu. Putns nosēdās uz plaukta, ap tām ilgu laiku staigalēja un bļaustījās. Nevar zināt, vai mācīja tām bārties vai iztēlojās, ka aizgājis ciemos uz zooloģisko dārzu. Draudzējas ar zēniem Pundurtrusīte mīlīgi noskatās, kā Čikis lidinās. Džīna ir sabiedriska. Kā jau daiļā dzimuma pārstāvei viņai tīk draudzēties ar zēniem. Pēc Lieldienām ir ciemojusies skolā. Pūkaine brīvi ļepatoja pa klasi, nemaz nesatraucoties, ka daudz svešu roku Džīnu gribēja paglaudīt. No visiem bērniem viņa izvēlējās divus zēnus, tiem arī visilgāk sēdēja blakus. Vakarstundās trusenīte ielec klēpī Zanes tētim un brālim, bužina viņu īsos matus – kā māk, tā izrāda draudzību. Džīna regulāri tiek ārā pastaigāties. Zane viņu gluži kā mazu kucēnu piesien siksniņā un dodas ārā. Pūkaine no otrā stāva nav jānes lejā, pati mudīgi noskrien pa kāpnēm. Ja ārā ir sasnidzis dziļš sniegs, trusenītei ir vislielākie prieki, viņa lec pa kupenām. Pliksals ir viskaitinošākais. Tad Džīna sastingst, drusku paelpo svaigo gaisu un skrien pie saimnieces. Trusenīte pazīst savas durvis, nekad tās nav sajaukusi ar kaimiņu durvīm. Kaķi gan viņai ļoti nepatīk. Tos ieraugot, pūkaine ātri mūk prom. Džīna ir ekstrēma kustonīte. Divas reizes ir kritusi no otrā stāva balkona. Tomēr truši ir sportiski radījumi, pēc lidojumiem pūkaine nebija sasitusi nevienu vietiņu un, piezemējoties zaļā zālītē, jutās patīkami pārsteigta.