Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11348579t1hb588.jpg)
Katrai ar uzturu uzņemtai vielai ir nozīme organisma funkcionēšanā, bet tās deficīts var izraisīt slimību.
Deficītstāvokļi visbiežāk rodas diētas, neveselīga dzīvesveida un apkārtējās vides ietekmē; retāk — slimības dēļ. Tāpēc dažreiz atsevišķas uzturvielas jāsaņem bagātinātāja vai pat medikamenta veidā.
Mikroelementu deficīts un bērnu augšana
Augšanas aizturi veicina pat neliels vai mērens cinka deficīts.
Bērna pilnvērtīgai augšanai vajadzīgi daudzi mikroelementi. Analizējot vairāku populācijas pētījumu rezultātus, autori mēģināja noskaidrot, tieši kuru mikroelementu trūkums visvairāk nosaka augšanas aizturi. Noskaidrots, ka augšanas aizturi veicina pat neliels vai mērens cinka deficīts. Savukārt A vitamīna un dzelzs deficīts rada augšanas aizturi tikai tad, ja to trūkst pārlieku.
Lai gan diētas korekciju var panākt ar farmakoloģiskām piedevām, svarīgi noskaidrot tās dzīvnieku izcelsmes uzturvielas, kas būtu jālieto, lai novērstu deficītu. Labus augšanas rezultātus uzrādīja vājpiena pulvera lietošana uzturā.
Vēl nav zināms, vai augsta riska populācijās mikroelementu deficīta gadījumā pietiek tikai ar pārmaiņām uzturā vai vajadzīgi arī farmakoloģiski papildinājumi.
Rivera J.A. et al. The effect of micronutrient deficiencies on child growth//J Nutr 2003; 133(11 Suppl 2): 4010S-20S.
Uztura bagātināšana
Barības izejvielu bagātināšana ar mikroelementiem var notikt divējādi: augam augšanas laikā nodrošinot augstāku mikroelementa uzņemšanu vai arī augsnes mēslošanā izmantojot attiecīgos mikroelementus.
Valstīs, kurās veic pārtikas bagātināšanas programmas, pārtikas izejvielas bagātina ar cinku, dzelzi un A vitamīnu. Iespējams, šai sarakstā būtu vērts iekļaut arī selēnu un jodu. Selēnam piemīt spēja normalizēt atsevišķu elementu koncentrācijas līmeni. Piemēram, ja organismā ir cinka un dzelzs trūkums, selēns paaugstina šo elementu koncentrāciju mērķšūnās (eritrocītos), turpretī mazina kaitīgu dzelzs koncentrācijas paaugstināšanos aknās infekcijas gadījumā.
Lyons G.H. Micronutrient interaction to optimize biofortification programs//Nutr Rev 2004; 62: 247-52.
Selēns, cinks un imūnā sistēma
Negatīvas sekas var būt gan nepietiekamai, gan pārmērīgai kāda mikroelementa uzņemšanai.
Gandrīz visām barības vielām ir svarīga loma optimālas imūnās atbildes veidošanā. Negatīvas sekas ir gan nepietiekamai, gan pārmērīgai kāda mikroelementa uzņemšanai (rada imūnā statusa pārmaiņas un paaugstina uzņēmību pret infekcijām).
Pārskatā galvenokārt vērsta uzmanība uz divu elementu — selēna un cinka — nozīmi imūnsistēmas darbībā. Selēns ir nepieciešams, lai pareizi funkcionētu neitrofilie leikocīti, makrofāgi, T limfocīti, ka arī citiem imūnās atbildes procesiem. Noskaidrots, ka paaugstināta selēna uzņemšana mazina vēža risku, oksidatīvo stresu un iekaisumu. Selēnam ir nozīme arī HIV progresijas mazināšanā. Tā deficītu saista ar garastāvokļa maiņām, bet daži pētījumi norāda arī uz saistību ar sirds un asinsvadu slimībām.
Savukārt cinks vajadzīgs kā regulējošs jons enzīmu un olbaltumu darbībā, tāpēc ir svarīgs elements homeostāzes uzturēšanā (tai skaitā imūnā sistēmas darbībā). Fizioloģiska cinka papildinājums vienu divus mēnešus atjauno imūno atbildi un mazina infekciju biežumu.
Ferencik M. Modulatory effects of selenium and zinc on the immune system//Folia Microbiol 2003; 48(3): 417-26.
Magnijs
Diurētiskie līdzekļi, alkohols, kā arī regulāras sporta nodarbības saistītas ar samazinātu magnija līmeni organismā.
Magnijs ir nozīmīgs vairāk nekā 300 enzimātiskās reakcijās, tas ir iesaistīts enerģijas metabolismā, glikozes noārdīšanā, olbaltumu un taukskābju sintēzē un noārdīšanā, ATF funkcijās un gandrīz visās hormonālās reakcijās. Saistoties ar nātriju, kāliju, kalciju, tas nodrošina jonu līdzsvaru šūnās.
Lai gan magnijs ir plaši izplatīts un atrodams daudzos produktos, rietumvalstīs šo elementu bieži saņem mazāk, nekā ieteikts. Viens no cēloņiem ir dzīvesveids — mazināta magnija uzņemšana ar uzturu, diurētisko līdzekļu lietošana, alkohola lietošana (alkohols mazina magnija uzsūkšanos), savukārt regulāras sporta nodarbības palielina magnija izvadi ar sviedriem. Vecākiem cilvēkiem magnija deficīts var būt saistīts ar mazinātu apetīti un palielinātu kolagēna daudzumu miokardā.
Ar magnija deficītu saistītie stāvokļi ir paaugstināts asinsspiediens, sirds mazspēja, aritmija, miokarda infarkts, cukura diabēts. Tā trūkums, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, veicina krampju un muskuļu vājuma rašanos, un aritmiju.
Vairākos gadījumos klīniskie pētījumi par uztura papildināšanu ar magniju izrādījušies efektīvi. Magnija papildinājumu iesaka pacientiem ar magnija deficīta riska faktoriem, kā arī ar šā deficīta simptomiem.
Gums J.G. Magnesium in cardiovascular and other disorders//Am J Health Syst Pharm. 2004 Aug 1; 61(15): 1569-76.Haber P. Magnesium as a food supplement//Acta Med Austriaca. 2004 May; 31(2): 37-9.
Literatūras apskatu sagatavoja Jumpravas doktorāta ģimenes ārste Gunta Tīcmane un ārste Ilva Daugule.