Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Vēl no bērnības iedomājāmies skatu – sēž sunītis ar kauliņu zobos. Cik suņiem šis mūsu stereotips ir maksājis dzīvību! Pat starp suņu audzētājiem var dzirdēt viedokli, ka sunim jādod kauli – lai asina zobus. Bet zobus asina tikai grauzēji, jo tie viņiem aug visu mūžu. Suņi nemāk asināt zobus – tādus viņus radījusi daba. Toties notrulināt, nolauzt zobu, saskrāpēt zobu emalju, graužot kaulu, – tas gan var notikt.
Kucēna piena zobi mainās uz pastāvīgajiem vecumā no 3,5 līdz 6,5 mēnešiem. Pastāvīgie zobi paliek uz visu dzīvi un vairāk nekad nemainās. Un tas, cik ilgi tie kalpos sunim, paliekot veseli, ir atkarīgs no iedzimtības un no barošanas. Ja ēdienkartē būs kauli, tad ap 6-8 gadiem no zobiem paliks tik maziņi “celmiņi”. Par plato purnu suņiem – pitiem, stafiem, rotveileriem un citiem. Viedoklis, ka tikai kauli var attīstīt košļāšanas muskuļus līdz kultūrista reljefiem, arī nav īsti pareizs – atkal viss atkarīgs no iedzimtības un suņa kopējās fiziskās formas. Ja jau jums gribas, lai suns visu laiku kaut ko grauž, dodiet viņam želatīna kauliņu vai vītinātu cūkas ausi. Nopietnāks kaulu ēšanas bīstamais faktors ir kuņģa un zarnu traumēšana. Lieta tā, ka kauli nesagremojas suņa zarnu traktā un, ejot pa to tranzītā, traumē gļotādu savā ceļā. Parasti pēc liela daudzuma kaulu apēšanas suņiem tiek novērota vai nu caureja, vai vēdera aizcietējums. Gan viens, gan otrs ir zarnu trakta darbības traucējums. Bieži suņi norij lielus, asus kaulu gabalus, un tas var beigties ar vēl nopietnākiem sarežģījumiem. 1. Kauls var iestrēgt kaklā. Izvilkt to var tikai narkozē, bet dažreiz jāveic ķirurģiskas manipulācijas. Bet tas negadās bieži. 2. Kauls var neiziet no kuņģa zarnās, izraisot pastāvīgu vemšanu. Glābt suni var tikai operācija. 3. Kauls iestrēdzis zarnās un traumē zarnu līdz pat tās perforācijai. Tas ir visbīstamākais kaulu barības rezultāts. Ārstēšana - tikai ķirurģiska. Tiek veikta sarežģīta operācija – zarnu trakta rezekcija. Pēc operācijas sunim ilgstoši jāievēro diēta un viņš ne tik drīz varēs atgriezties normālā dzīvē. 4. Kaulu šķembas aiziet līdz resnajai zarnai, sapresējas, un suns nevar normāli iztukšot zarnas. Dzīvnieks smilkst, var parādīties asins lāses. Lielākajā daļā gadījumu klizma ar eļļu palīdz, bet pēc tam atkal vairākas dienas stingra diēta. Ceru, ka pēc šīs īsās informācijas jūs pažēlosiet savus mīluļus, savus nervus un nekad nedosiet sunim kaulus. Daudzi suņu saimnieki uzskata, ka suņa laimīgā dzīve ir ēst 24 stundas diennaktī. Neuzmanību pret savu suni nevar aizstāt ar šķiņķa vai tortes gabalu. Suns ir pilntiesīgs jūsu ģimenes loceklis, viņam vajadzīga mīlestība un aprūpēšana, viņam vajag kontaktēties - un to neaizstāsi ar ēdienu. Vesels pieaudzis suns nevar pilnvērtīgi asimilēt barību vairāk par divām reizēm diennaktī. Tā var būt speciālā suņu barība atbilstoši viņa šķirnei, vecumam un dzīvesveidam. Var būt arī parastā barība: gaļa (liellopa, cūkas, vistas, bet tikai termiski apstrādāta). No putraimiem nedrīkst dot mannu, grūbas un prosu. Obligāti jādod skābpiena produkti – biezpiens, kefīrs utt. Augļi un dārzeņi nelielos daudzumos arī ir vajadzīgi sunim. Daudz teikts un rakstīts par šokolādes un citu konfekšu kaitīgumu, bet bieži var dzirdēt: “Mēs zinām, ka nedrīkst, bet maziņu gabaliņu taču drīkst!” Nedrīkst! To pašu var teikt par desām, žāvētu gaļu. Slims kuņģis, zarnas, aknas, aptaukošanās, ekzēmas un dermatīti – tas viss ir nepareizas barošanas sekas.