Tiem, kas līdz mūža galam spēj saglabāt normālu masu un veselīgu dzīvesveidu, hormonu terapija nav vajadzīga.
Kā saglabāties vīrietim?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skaidro endokrinologs UĢIS GRUNTMANIS, kas strādā Teksasas universitātes slimnīcā, ir Dalasas Veterānu slimnīcas endokrinoloģijas un kaulu metabolisma klīnikas direktors.
Domāju, ka medicīnā nekas nav tikai melns vai balts. Ir pārāk maz ilgtermiņa pētījumu, lai būtu skaidrs, ka ārstēšana nerada vairāk problēmu kā labuma. Visu vecumu grupās ir tievie, kam testosterona līmenis zems, un resnie, kam tas ir pietiekami augsts. Tomēr ir lielāka iespējamība, ka resnākam un bieži vien arī neaktīvākam cilvēkam testosterona līmenis būs zemāks nekā kalsnajam.
Taču, ārstējot vīriešus pēc 55 gadu vecuma, kuriem ir zems testosterona līmenis, es uz receptes nerakstu: «Ej uz stadionu skriet, un viss būs kārtībā.» Protams, cenšos atgādināt, ka jābūt aktīviem un jāsamazina svars, bet izrakstu arī papildu testosteronu. Uzsveru, ka hormonaizstājterapija nav burvju lieta, kas ļaus justies kā 20 gadu vecumā.
Bet galvenais — visiem saviem pacientiem, rezidentiem un studentiem cenšos atgādināt: andropauze ir novēršama. Ar pareizu dzīvesveidu, nedarot pāri savam ķermenim, testosterona līmeni iespējams saglabāt normālā līmenī ilgus gadus.
— Vai tam, ka vecākiem vīriešiem bieži sāk patikt jaunas sievietes, arī ir saistība ar hormoniem un klimaksu?
— Vīrietim ar gadiem samazinās spermatozoīdu daudzums, taču apaugļot sievieti viņš spēj arī ļoti cienījamā vecumā. Normālā ejakulācijā ir 20 miljonu spermatozoīdu, bet apaugļošanai pietiek ar vienu. Tāpēc svarīgi ir pavisam kas cits — kāpēc vīrieši tā dara? Pieļauju, ka daudzos gadījumos tas vairāk ir psiholoģijas un sociālās nesakārtotības fenomens, vīrieša vēlēšanās justies mūžīgi jaunam, aizmirstot, ka bērniem vecāku šķiršanās ir milzīga trauma; viņiem nevajadzētu būt mūžīgās jaunības meklējumu upuriem. Taču visus nekad nedrīkst bāzt vienā maisā un teikt: tā ir andropauzes izpausme, ka vīrietis paliek dulns un skrien pakaļ jaunām meitenēm.
Turklāt, manuprāt, tas vairāk raksturīgs Latvijā, nevis citur pasaulē. Pie manis uz pieņemšanu nāk daudz pāru: abiem pāri 60–70 gadiem, bet rociņās saķērušies, visu mūžu bijuši kopā. Te tādus redz reti.
Iespējams, ka daži vīrieši domā: «Ja man būs jauna sieva, jutīšos daudz labāk nekā ar tagadējo.» Cer uz maģisku atrisinājumu. Taču ir normāli, ka vīrietis pusmūžā vairs nespēj būt tikpat seksuāli aktīvs kā jaunībā. Gadiem ejot, attiecības mainās. Tās varbūt nekļūst mazāk fiziskas, tikai kvalitāte ir cita. Tas jāpieņem.
— Bet kā samierināties ar to, ka testosterona līmeņa pazemināšanās vienmēr saistīta ar kaulu blīvuma samazināšanos? Sievietēm daudzi ginekologi atgādina: lai aizkavētu osteoporozi, nepieciešama hormonaizstājterapija. Ko darīt vīriešiem, kas skrien un vingro, bet testosteronu papildus nesaņem?
— Stiprināt kaulus, nodarbojoties ar sportu, vissvarīgāk ir laikā no 15 līdz 30 gadiem. 6. klases skolēnu vidū veikti pētījumi liecina, ka tiem, kuriem ir kaut vai minimāla fiziska aktivitāte, ko sniedz, piemēram, 10 minūšu palēkāšana, kauli ir blīvāki nekā tiem, kuri nelēkā. Kļūstot vecākiem, fiziskā piepūle kaulu blīvumu ietekmē minimāli, taču padara cilvēkus stabilākus. Tāds, kuram trenēti muskuļi un cīpslas, krīt daudz retāk, tāpēc mazāk pakļauts kaulu lūzuma riskam. Turklāt trenēties, sportot taču ir patīkami. Varbūt pat, ka tā ir atkarība, taču noteikti kavē andropauzes iestāšanos. Tāpēc nekad nav par vēlu kļūt fiziski aktīvam. Vajadzības gadījumā slodzi var kombinēt ar hormonaizstājterapiju.
— Pie kādiem speciālistiem jāvēršas, ja ir andropauzes simptomi?
— Vairāk zināšanu un pieredzes šajā jomā ir endokrinologam un urologam. Taču, ja vīrietis lūdz izrakstīt viagru, jebkuram ārstam vispirms vajadzētu noskaidrot, kāpēc problēmas radušās, noteikt testosterona līmeni. Tā nav nekāda raķešu zinātne, jābūt tikai interesei — gan no ārsta, gan pacienta puses.
— Pieminējāt viagru — vai tās iedarbība arī saistīta ar dzimumhormoniem? Un vai tā nekaitē veselībai?
— Viagra nesatur hormonus, tā uz laiku paplašina asinsvadus dzimumloceklī. Preparāts bijis pārdošanā tikai četrus gadus, tāpēc par tā ietekmi uz veselību vēl pāragri spriest; pagaidām gan nekas slikts nav novērots. Bet par brīnumlīdzekli to nevar saukt nekādā gadījumā — kaut vai tāpēc, ka daudzi to nedrīkst lietot — kuriem jādzer nitroglicerīns, asinsspiediena un prostatas zāles. Trešdaļai vīriešu viagra nepalīdz pat maksimāli pieļaujamā devā.
— Vai tad, ja saistībā ar andropauzi pasliktinājusies erekcija, nav cerību ar viagru vai līdzīgiem preparētiem tomēr apturēt testosterona līmeņa pazemināšanos — viss, ko trenē, taču pamazām atdzīvojas?
— Intīmās attiecības nav mehānisks process, tāpēc diez vai ar viagru panākta spēja bieži un ilgi mīlēties testosterona līmeni ietekmē. Testosterons visvairāk ietekmē interesi, dzimumtieksmi, bet, lai notiktu dzimumakts, ar to vien ir par maz.
Andropauzes gadījumā detalizēti analizēju vīrieša veselību un dzīvesveidu, iesaku mainīt ēšanas paradumus un fiziskās slodzes raksturu, testosteronu aizstājterapiju vairāk saistot ar enerģijas iegūšanu jaunās dzīves sākumam. Nereti šīs terapijas iedarbības efekts, sākumā strauji uzlabojot seksu un citus dzīves aspektus, diemžēl ļauj vīrietim atslābt — ar šo man pietiek, tāpēc sevi lieki nepiepūlēšu.
Tad viss jāsāk no jauna.