Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ēteriskās eļļas Rudens lapu rūgtenums, vēlīnas rozes, pelargoniju un skuju smarža — mēs pazīstam pasauli arī pēc tās aromātiem.
Katram augam ir savs — neatkārtojams. Šis aromātu noslēpums glabājas katra auga šūnās ēterisko eļļu veidā.
Augu aromātiskās vielas lietotas jau izsenis. Šīs zināšanas patlaban atkal tiek izvērtētas un it kā atklātas no jauna. Ēteriskās eļļas ir ļoti specifiskas vielas ar unikālu, dabas sabalansētu komponentu salikumu. Plašs jo plašs ir tajās esošo organisko savienojumu — terpēnu, spirtu, aldehīdu, ketonu, skābju, fenolu, ēteru — klāsts.
Ēteriskās eļļas ir dažādasĒteriskās eļļas producē dziedzerīši jebkurā auga daļā. No viena auga var iegūt pat trīs ēteriskās eļļas ar atšķirīgu iedarbību. Piemēram, no apelsīnu ziediem iegūst ēterisko eļļu neroli (dara prātu pārliecinātu, palīdz bezmiega gadījumos utt.); no apelsīnu mizām eļļu iegūst, izmantojot auksto spiedi un vēlāk atdalot ēterisko eļļu (var lietot kā pārtikas piedevu un lielisku kosmētisko līdzekli cīņai ar celulītu, sausu ādu un tulznām, palīdz pārvarēt skumjas). Petitgrain eļļu — negatavu citrusaugļu eļļu — dažkārt destilē no rūgtā apelsīna koka lapām un zariņiem (lieliska piedeva masāžas eļļām audu iekaisuma gadījumos un pret muskuļu spazmām; uzlabojot mikrocirkulāciju, palīdz limfas attecei, stabilizē nervu sistēmu).
Kurā auga daļā ir visvairāk eļļas šūnu, kur īsti atrodas šī unikālā esence, to labi zināja senie smaržvielu iegūšanas meistari jau pirms 5000 gadu p.m.ē.
Sader ar eļļām ne ūdeni
Ēteriskās vielas atrodas paša auga eļļas šūnās, tās gandrīz nemaz nešķīst ūdenī. Tādējādi dabā tiek sargāta dārgā bioplazma — tāpat kā asinis ķermenī. Eļļa netiek aizskalota no auga, piemēram, ar lietu vai kā citādi.
Ēteriskās eļļas ietekmē auga asimilācijas un disimilācijas procesus, aktivizē auga vielmaiņu, veicina indīgo vielu izdalīšanos, palīdz sazināties ar līdzās esošajiem augiem, aizsargā no kaitēkļiem, rijīgiem ienaidniekiem un pievilina vēlamos insektus.
Iegūtā eļļa ūdenī nešķīst, taču tā labi ieemulgēsies eļļainās un taukainās substancēs.
Eļļas iegūšana destilējot
Viena metode, kā iegūt ēteriskās eļļas, ir destilācija ar ūdens tvaikiem. To 11. gs. uzlaboja arābu ārsts Avicenna, bet 13. gs. spānis Vilonova šo metodi pierakstīja un tā tika ieviesta Eiropā. Bieži destilācija notiek turpat uz lauka — kad ēteriskā eļļa jāiegūst no ziediem, kas smaržo ļoti intensīvi un smarža ir ātri gaistoša, piemēram, lavandas.
Ēteriskajai eļļai, kas atrodas sēklās un saknēs, ir vājāk izteikta smarža, bet tā ir noturīgāka, piemēram, burkānu sēklu eļļa, krustķimene u. c. Eļļu no šīm auga daļām var iegūt arī ilgāku laiku pēc novākšanas.
Citrusaugļu mizu izspiešana nekarsētā veidā ir vēl viena ēterisko eļļu iegūšanas metode. Veikalos nopērkamie augļi, kas ir apstrādāti ar dažādām ķimikālijām, nederēs. Mizu atbrīvo no augļu mīkstuma un baltās plēves, izspiež aukstajā spiedē. Eļļas dziedzerīši jeb lodītes pārplīst. Spirgti priecīgais aromāts ir eļļa, kuras aromātu sajūtam ikreiz, nolobot citrusaugli.
Metode absolūtam rezultātam
Ekstrakcija ir dārgākā metode. Senatnē eļļas ekstrakciju veica ar rokām, iegūstot absolūtu galaproduktu. Starp stikla platēm, kas noziestas ar cūku vai liellopu taukiem, ber, piemēram, jasmīnu ziedlapas. Tauki uzņem ziedu ēteriskās vielas. Taukus attīra un ievieto alkoholā, kur eļļa no tiem atdalās.
Mūsdienās izmanto ekstrakcijas ar šķīdinātājiem vakuumā. Absolūti ir ļoti koncentrēti un ar stipru iedarbību, tos izmanto parfimērijā un pārtikas rūpniecībā.
Augi dziedina
Katrai ēteriskajai eļļai ir īpaša iedarbība uz cilvēku. Ēterisko eļļu molekulas iekļūst asinsrites un limfatiskajā sistēmā, tālāk audos, orgānos. Ēteriskās eļļas ir fantastisks dzīvības enerģijas krājums, kas veicina vielmaiņas procesus, dziedē brūces, stiprina imūnsistēmu.
Pret nogurumu palīdzēs piparmētru, rozmarīna, timiāna ēteriskā eļļa, pret pārslodzi — ģerānijas, rozmarīna, majorāna eļļa. Vientulību kliedēs ingvers un kumelītes, pesimismā neļaus ieslīgt ilangilanga, rožu un jasmīnu eļļa.
Iekaisuma procesus likvidēs kumelīšu, ģerānijas, lavandas, krustnagliņu, timiāna eļļas.
Pret apdegumiem lieto tējas koka, lavandas, rozmarīna, eikalipta, kumelīšu, salvijas eļļu.
Sastiepumiem noder piparmētru, sandalkoka, rozmarīna eļļa.
Aromterapija
Ēteriskās eļļas izmanto ārstnieciskā metodē — aromātu terapijā. Aromterapijā eļļas lieto gan tīrā veidā, gan kā sastāvdaļu dažādos skaistumkopšanas un ārstniecības līdzekļos.
Aromterapiju lieto mērķtiecīgi, konkrētai vajadzībai, tāpēc nepieciešamas priekšzināšanas, iemaņas un, protams, aromspeciālista padoms.
Aromterapijā lietojamām eļļām ir dažāds iedarbības stiprums. Tās ieteicams iegādāties tikai specializētos veikalos, kur var prasīt padomu pārdevējam. Ir pat tādas eļļas, kuras drīkst lietot tikai tad, ja labi pārzina aromterpiju.
Tīras ēteriskās eļļas ir visspēcīgākās, tās jālieto ļoti uzmanīgi. Katra no tām domāta kādai konkrētai vajadzībai, to iedarbība ir jūtamāka, ja tiek lietoti speciāli eļļu maisījumi. Interesants jaunums ir aerosoli.
Ērtāki un drošāki lietošanā ir dažādi kosmētiskie līdzekļi, kuros viens no komponentiem ir ēteriskā eļļa. Tie ir visdažādākie — krēmi, ķermeņa sviesti, ziepes, vannas aromāti, ziepes u. c.
Ēteriskās eļļas lieto
Saunās un pirtīs 300 ml ūdens pievieno 2 pilienus, piemēram, kadiķu eļļas un uzmet garu. Nederēs citronzāles eļļa, kas var radīt sausu, astmatisku klepu.
Ejot vannā, 6–8 pilienus eļļas iemaisa 1–2 ēdamkarotēs medus, pienā vai pamateļļā un pievieno vannas ūdenim. Vannojas 20 minūtes. Ūdens temperatūra 36–37°C. Nedrīkst lietot mazgāšanās līdzekļus.
Ēdienu un dzērienu aromatizēšanai pa pilienam lietojamas augstas kvalitātes ēteriskās eļļas — baziliks, fenhelis, kanēlis, kardamons.
5–7 pilienus ēteriskās eļļas samaisa ar 20 g pamateļļas (vīnogu kauliņu, saldo mandeļu, aprikožu), losjona vai krēma, iegūstot maisījumu ēterisko eļļu ievadīšanai caur ādu (masāžai, ikdienas lietošanai).
Ēterisko eļļu iepilina ūdenī un silda uz sveces liesmas. 20 m2 lielai telpai vajag 5–7 pilienus ēteriskās eļļas, ne ilgāk kā 20 minūtes.
Ēteriskās eļļas iemasē vai uzsmidzina pulsa vietām.
Izmēģini!
Ēterisko eļļu ir ļoti daudz. Ja grūti izvēlēties, kura būs īstā, drošākā metode — pasmaržot tās. Var pat palūgt pilienu pamēģināt uz ādas. Līdzīgi kā smaržām, sākotnēji tīkamais aromāts uz ādas var mainīties. Organisms pats nekļūdīgi zinās, kas tam der. Īstais aromāts šķitīs vistīkamākais.