Mihails Kupiņš, Rīgas zooloģiskā dārza speciālists: – Ne bruņurupuči, ne suņi, ne kaķi nav laba dāvana, pat ja dāvinātājs pārliecināts, ka tieši tādu pārsteigumu cilvēks vēlas saņemt. Dzīva radība nav lieta, par ko papriecāties un nolikt malā. Jārūpējas būs ilgi. Tāpēc jaunajam saimniekam jāzina, vai pietiks pacietības.
Maldinoši domāt, ka bruņurupucis nav suns, kas regulāri jāved pastaigā. Jā, tie ir savvaļnieki, kas nepieprasa rotaļas, daudz guļ, tomēr arī viņiem vajadzīga aprūpe. Vienīgā suga Latvijā ir Eiropas purvbruņurupucis, kas pieder saldūdens rupuču dzimtai. Šī suga sastopama ļoti reti. Pēdējos desmitu gados atrasti tikai atsevišķi īpatņi. Tāpēc purvbruņurupucis iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Savukārt no saldūdens dzimtas terārija dzīvniekiem vispierastākais ir Centrālamerikas sarkanausainais bruņurupucis. To daudzi tur mājās neparastās krāsu rotas dēļ. Saldūdens bruņurupucim vajag gan ūdens, gan saules vannas. Terārijam jāizvēlas stikla kaste. Tā var nebūt augsta, taču pietiekami plata, lai dzīvnieks var kustēties. Ideāli, ja terārijā ir gan ūdens filtrs, gan smilšu saliņa olu dēšanai, gan nelielas pludmalītes, kur gozēties saulītē. Gadās, ka cilvēki nav aprēķinājuši bruņurupuča straujo augšanu un prasības pēc lielāka mājokļa, izlaiž dzīvnieciņu dabā, cerot, ka tas par sevi rūpēsies pats. Bruņurupucis Latvijas klimatā ir izturīgs dzīvei arī savvaļā, taču vairoties nespēj. Bruņurupucis labi peld un bez ieelpas var palikt zem ūdens 10–15 minūtes. Aktīvs galvenokārt rīta un vakara stundās. Brīvībā pārtiek no ūdens un sauszemes dzīvniekiem: kukaiņiem, mitrenēm, nelieliem abiniekiem u. c. Reizēm ēd augus. Zooveikalos nopērkama speciāla barība, turklāt bruņurupuči iecienījuši arī dažus veidus suņu un kaķu pārtikas. Bez pamatbarības var dot dārzeņus, sevišķi veselīgas ir svaigas salātu un pieneņu lapas. To šķiedrvielas aktivizē zarnu darbību.