Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Es necienu cilvēkus, kas suni sētā tur piesietu ķēdē. Mūsu ģimenes suns Džonis bija kā vācu aitu sugas suns, taču bez dokumentiem. Mēs viņu paņēmām, kad viņš jau bija gadu vecs. Tas bija pirms 13 gadiem. Sākumā Džonis bija mežonīgs dzīvnieks, taču gada laikā viņš kļuva par suni, kas apsargā savu māju. Viņš bija ģimenes loceklis," raudot stāsta gulbeniete Antra Skudra.
Viņa uzsver, ka suns bija mīlēts, labi aprūpēts un barots. Tagad Džoņa vairs nav. Dzīvnieka aiziešana ģimenei ir sāpīga, pēkšņa un nepieņemama. Otrdien Alūksnē sākta dienesta pārbaude pēc tam, kad Džoņa saimnieki sūdzējušies par dzīvnieku izolatorā, viņuprāt, nepamatoti nogalinātu suni (veikta eitanāzija jeb iemidzināšana uz mūžu). Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds informē, ka viņa vadītajai iestādei adresētu iesniegumu saņēmis otrdien. Dienesta pārbaudes rezultāti būs zināmi divu nedēļu laikā. Sagūstītajiem suņiem nav kaklasiksnu M.Kamerāds trešdien saņēmis rakstisku paskaidrojumu no dzīvnieku izolatorā strādājošās veterinārārstes Sarmas Ločmeles. Noskaidrots, ka izolatora darbinieki pēc Gulbenes pilsētas domes aicinājuma bija devušies reidā uz Gulbeni, kur pilsētā sagūstīti trīs klaiņojoši suņi. Viens noķertais dzīvnieks bijis vecs, klibs, ar ieplēstu ausi, kas asiņojusi. Sunim nav bijis kaklasiksnas un žetona, kas liecinātu, ka viņam ir saimnieks. Daktere nolēma viņu iemidzināt. Suņa saimnieki apliecina, ka Džonim, kad viņi to pēdējo reizi redzējuši dzīvu, bija kaklasiksna. Tiesa, uz tās nebija žetona, taču pelēkas krāsas ādas siksnas iekšpusē bija iededzināts suņa vārds un dzīvesvietas adrese. Viņi bija izbrīnīti, ka suņa līķi saņēma bez kakla siksnas. Kurā brīdī dzīvniekam tā pazudusi, saimnieki nezina. "Veterinārārste apliecina, sunim ir bijusi trauma, viņš bijis asiņains, atradies bezpalīdzīgā stāvoklī. Viņa palīdzējusi sunim neciest tālāk. Jājautā, kāpēc saimnieks suni palaida projām no mājas? Kāpēc nepieskatīja?" saka M.Kamerāds. Viņš uzsver, ka šobrīd viņa rīcībā esošā informācija liecinot - nekas krimināls nav noticis, veterinārārste ir ievērojusi ētiku. Saimniece laikrakstam saka, ka sunim bija neliela rēta, iespējams, koduma pēdas auss malā. "Tas bija mazs caurumiņš, kas bija asiņojis," saka A.Skudra. Arī brīdī, kad mirušo dzīvnieku apskatīja "Dzirkstele", pārliecinājāmies - tam nebija acīm redzamu citu rētu, kā viena neliela plēsta brūce auss malā. Pēc saimnieku domām, šī rēta nedrīkstēja būt par pamatu lēmumam nonāvēt suni. Ja tikai tāpēc Džonis iemidzināts, tad viņa saimnieki apšauba veterinārārstes rīcības ētiskumu. M.Kamerāds uzsver, ka šādā situācijā Dzīvnieku aizsardzības likums paredz iespēju veikt dzīvnieka nesāpīgu eitanāziju. Arī veterinārārste S.Ločmele laikrakstam apstiprina šo informāciju. "Ja sunim būtu kaklasiksna un žetons, tad, iespējams, mans lēmums būtu bijis citāds," saka viņa. Reida laikā Gulbenē viņa pirmdien uz ielas redzējusi vairākus suņus ar kaklasiksnām un žetoniem. Tie neesot sagūstīti, jo bijis skaidri saprotams, ka dzīvniekiem ir saimnieki un ka šie suņi ir tikai aizmukuši no mājām, taču nav klaidoņi. Veterinārārste saprot saimnieku sāpes Suņa saimniece atzīst, ka izolatorā no saimnieces nav prasīta naudu par mirušo suni. Pēc viņas domām, tas liecina par izolatora darbinieku vainas sajūtu. "Grūti aprakstīt sajūtas, kādas bija, saņemot mirušu suni," saka A.Skudra. Tas notika naktī uz otrdienu. Pirmdien dzīvnieks bija izbēdzis, saķerts un todien pat miris. Pēc saimnieces domām, suns varēja neizturēt jau pirmo iemidzināšanas devu saķeršanas brīdī un nepamodās no narkozes. Neesot garantiju, ka šādi neveiksmīgi suņu ķeršanas gadījumi neatkārtosies. Saimnieci satriecot, ka veterinārārste S.Ločmele tā arī nav varējusi pateikt, kāda diagnoze bijusi par pamatu viņas vienpersoniskajam lēmumam iemidzināt suni. "Gribējās saprast, kāpēc Džonim izpildīts nāves spriedums," saka A.Skudra. S.Ločmele laikrakstam noliedz, ka Džonis būtu miris jau no pirmās narkozes devas, kas saņemta dzīvnieka noķeršanas brīdī. Dzīvnieks vēl nebijis pamodies, kad veterinārārste izlēmusi suni iemidzināt uz mūžu, lai atvieglotu viņa ciešanas. Tagad esot tāda sajūta, ka negriboties turpināt darbu dzīvnieku patversmē. "Es arī esmu tikai cilvēks, es tikai darīju savu darbu. Es saprotu suņa saimnieku sāpes," saka S.Ločmele. Saimnieki bija gatavi izpirkt savu suni Saimnieki laikrakstam stāsta, ka Džonis nav bijis agresīvs. Tas dzīvojis privātmājas teritorijā, taču nekad nav turēts piesiets ķēdē. A.Skudra stāsta, ka suns bijis ģimenes loceklis, tāpēc kopā ar dzīvesbiedru viņa suni meklējusi pirmdien dienā un meklēšanu turpināja arī naktī, tiklīdz attapušies, ka suns ir aizbēdzis un nav atgriezies mājās. Neziņa bijusi mokoša. Cilvēki ieminējušies, ka pirmdien Gulbenē redzēti suņu ķērāji. Tad Skudru ģimene zvanīja uz suņu patversmi Valmierā, zinot, ka Gulbenes domei ar to ir līgums par sadarbību. Pēc tam zvanījuši pazīstamiem domes darbiniekiem. Tur teikts, ka Gulbenē darbojušies Alūksnes suņu ķērāji. A.Skudra saka, ka būtu gatava maksāt par to, ka ir pārkāpti suņa turēšanas noteikumi, taču viņai nav dota šāda iespēja. Pēc Džoņa saimnieces domām, suņa vecums un klibums nav pietiekams iemesls, lai to iemidzinātu. M.Kamerāds atzīst, ka suņa saimniecei ir tiesības civilprocesā tiesā aizstāvēt savu viedokli. Taču tādā gadījumā sunim jāveic ekspertīze. PVD šādu pakalpojumu nesniedz. Suņa saimniekiem jāvēršas kādā privātā klīnikā vai pie ekspertīžu speciālistiem Jelgavā. Iepriekš jāinformē par dzīvnieku ķeršanu Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka uzsver, ka ar Alūksnes suņu ķērāju darbu domē ir apmierināti, jo strādāts ir efektīvi. Alūksniešu pakalpojumus Gulbenes dome izmantojusi pirmo reizi, iepriekš izmantoti Valmieras suņu patversmes pakalpojumi, kas bijuši dārgāki. "Dzirkstele" mutiski vienojusies ar G.Stucku, ka domes darbinieki informēs laikrakstu katru reizi, kad pilsētā būs notikusi klaiņojošu mājdzīvnieku ķeršana ("īstenībā iedzīvotājus vajadzētu informēt pirms klaiņojošo suņu un kaķi izķeršanas, lai dzīvnieku īpašnieki varētu labāk pieskatīt tos," uzskata M.Kamerāds), lai varētu par to laikrakstā paziņot iedzīvotājiem. Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis saka, ka pašvaldība iespēju robežās ar Gulbenes vietējās televīzijas starpniecību jau iepriekš informē iedzīvotājus, ka notiks klaiņojošo mājdzīvnieku ķeršana. Viņš sola, ka turpmāk šajā ziņā sadarbosies arī ar laikrakstu. Taču esot ārkārtas gadījumi, kad steidzami vajadzīga palīdzība, lai izķertu pilsētā klaiņojošus slimus vai, piemēram, niknus suņus. Alūksnes dzīvnieku izolatora darbu nodrošina SIA "Alūksnes nami", kuras kapitāldaļu īpašniece ir Alūksnes pilsētas dome. Izolators sācis darbu maijā. Šajā laikā noķerti nedaudz vairāk par desmit suņiem. Līdz šim vēl ne reizi suņu saimnieki nav sūdzējušies par izolatora darbinieku rīcību. Tiesa, ne reizi izolatorā nav pieteikušies noķerto suņu saimnieki. Dažiem noķertajiem dzīvniekiem atrasti jauni saimnieki, bet citus nācies iemidzināt. Arī pašlaik Alūksnē izolatorā īstos saimniekus vai jaunus īpašniekus gaida divi Gulbenē uz ielas noķertie suņi - vācu aitu sugas sunim līdzīga kucīte gaišā krāsā un laikai līdzīgs melns suņu puika. Izolatora darbinieki aicina pasteigties tos, kas vēlas parūpēties par šiem suņiem. Veterinārārste S.Ločmele laikrakstam saka, ka viņa ir satriekta par notikušo konfliktsituāciju. "Es tikai darīju savu darbu," uzsver viņa, komentējot gadījumu ar Džoni. Savukārt suņa saimniece ar laikraksta starpniecību Alūksnes dzīvnieku izolatora darbiniekiem adresē lūgumu: "Lūdzu, vairāk tā nedariet. Dodiet iespēju saimniekiem likumā paredzēto trīs dienu laikā atgūt savus suņus.