Inresesants un visai negaidīts notikums pārsteidzis “Sprekstu” mājas saimieci Ināru Ķeseli. Viņas četrgadīgajai kazai Mušai 27.martā piedzimuši četrīši. Šāds gadījums viņas praksē esot pirmo reizi.
Uzreiz divām kazām piedzimst četrīši (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērnu tēvs Skaistulis esot ņemts no kaimiņienes Ausmas Čerbikovas. Pirmajā gadā Mušai no Skaistuļa piedzimuši trīs āžu puisīši. Šogad saimnieks sasparojies un nu esot divas kaziņas un divi āzīši. I.Ķesele labprāt stāsta par savu sētu, lopiem. “Šī māja pieder pagastam, te dzīvoju jau piecpadsmit gadus. Zeme, kuras platību nezinu, pieder saimniekam. Viņš dzīvo Rūjienā. Es izmantoju tikai ganības. Pārējo nepieciešamo zemes platību - desmit hektārus - es nomāju. Tā atrodas aiz dzelzceļa. Agrāk biju lopkopēja - slaucu govis. Arī tagad man ir četras govis - divas no tām ir pirmpienes, ir četri telēni, zirgs Deris. To nopirku pirms diviem gadiem. Īpaši daudz darba viņam nav. Galvenais uzdevums - ēst ganībās zāli. Zirgs apēd daudz, tāpēc nav problēmu ar kūlu. Kazas savā sētā sāku turēt pirms desmit gadiem. Vienkārši prieka pēc. Tādi izveicīgi, graciozi lopiņi. Vienu laiku bija divas kazu mātes. Parasti dzima pa vienam, pa diviem kazlēniem. Mušai arī pirmos divus gadus dzima pārītis. Vīru Mušai meklēju pati. Citreiz vedu aiz saites, ja tālāk, tad liku kazu vezumā un braucām “precībās”. Tagad viņai saimnieks pašai pie sāniem. Rādās ļoti temperamentīgs, bet skaists gan! Tāpēc saucu par Skaistuli. Viņš ļoti uzmana savu ģimeni. Svešu tuvumā nelaidīs. Pagaidām kazlēni paši zīž māti. Piena pietiek. Trīs četrus mēnešus viņiem būs šāds prieks. Pēc tam kazlēnus es šķiru nost un slaucu pati. Dienā izslaucu četrus litrus. Savs labums no kazām tiek arī ganībām. Viņas iznīcina daudz nezāļu. Kādreiz auga daudz zirgskābeņu. Kopš man ir kazas, tās vairs nav redzētas.” Ievērojām, ka šajās mājās bija pīles. Pie saimniecības ēkas novietoti rati, dažādi saimniecībā nepieciešami darbarīki. Lauku mēslošanai kārtīgi nokrauta mēslu kaudze. Šī sēta elpoja un cerīgi caur saimnieces acīm raudzījās nākotnē. Grobiņas pagasta lauksaimnieki Indra Lazda un Gunārs Lauks savas saimniecības pastāvēšanu balsta uz kazkopību. Šopavasar viņu mājās piedzīvots priecīgs notikums – kaziņai Melnītei atskrējuši uzreiz četri kazlēni. Tas Spīdolās esot vēl nebijis gadījums. Iespējams, te savi nopelni pienākoties arī augumā dižajam āzim Vovam, kas uz Dubeņiem atceļojis no Liepājas. "Divi buciņi un divas kaziņas. Tas taču ir prāvs bariņš. Līdz šim mūsu kazām atskrēja tikai pa diviem kazlēniem. Retāk – trīs. Bet tagad uzreiz vienā metienā četri! Āzīšiem jau kristības notikušas. Mundrāko nosaucām par Džonu, bet to ar noļekušo austiņu – par Ļutausi. Kaziņām vārdi vēl jāizraugās. Galvenais, ka visi mazuļi jūtas veseli un žiperīgi – pļavā, kur piesieta Melnīte, tie jandalējas cauru dienu. Prieks skatīties! Īpaši jau mūsu meitiņai Sintijai kazlēniņi patīk, kaut arī reizēm ar savu uzmācību meitenīti sarūgtina. Pēc tādas izdraiskošanās arī par ēstgribu četrīšiem nav jāžēlojas. Katrs no mazuļiem dienā patērē apmēram litru savas mātes piena," pastāstīja mājas saimnieks. Gunārs Lauks savulaik dzīvojis Rīgā un strādājis rūpnīcā "VEF" par mehāniķi, bet, privatizācijai sākoties, zaudējis darbu un pārnācis uz laukiem, kur, prasmīgs meistars būdams, pratis atrast savām rokām pielietojumu. Lai varētu darināt metālizstrādājumus, ierīkojis nelielu darbnīciņu. Neviens darbs viņam nešķietot par grūtu. Ja nepieciešams, pats arī izslaucot Spīdolu kazu ganāmpulku, kurā patlaban ir četras slaucamas kazas. Citu reizi to izdarot dēls Mārtiņš vai Indra. Saimniece teic, ka kaziņas izslaukt un sakopt nav grūti. Tas prasa pāris stundu dienā. Turklāt iegūtais piens visiem ģimenē ļoti garšojot. No tā ņemot krējumu, taisot biezpienu, un esot pārtikuši. Ziemā tiekot arī pie gaļas. Ar kazkopību Spīdolās nodarbojoties jau astoņus gadus, un neesot nejaušība tas, ka izraudzīts tieši šis novirziens. Zeme tuvākajā apkārtnē nav no auglīgajām. Turklāt viņiem tās pieder ļoti maz. Bet kaziņas esot ļoti pieticīgas un ēdot visu, ko tām dod. Pat kārklu lapiņas tām ļoti garšo. Bet ziemai saviem mājlopiem viņi nopērkot sapresētu sienu. Gunārs Lauks ir pārliecināts, ka kazu turēšana ģimenei atmaksājas, un ar to domā nodarboties arī turpmāk. "Ar kazām mums nekad nav garlaicīgi, kad to ēverģēlībās esam noskatījušies, tad pat televīzija vairs neinteresē," viņš pasmejas. Speciālistu viedoklis Ciltslietu zootehniķe Irēna Kāle: "Ja kazai atskrien četri kazlēni, tas ir pavisam liels retums. Es pat neesmu dzirdējusi, kur vēl tā gadījies. Kā notikušo var izskaidrot? Manuprāt, kazlēnu mamma ir nākusi no tāda metiena, kur pēcnācēju bijis vairāk par diviem. Var būt, ka sava lomu te nospēlējis arī tēvs." Izbrīnu par Spīdolās notikušo pauda arī Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes vadītājs Zigurds Kārkliņš. Viņaprāt, normāli ir tad, ja mājdzīvnieku pēcnācēju skaits nepārsniedz pupu skaitu, kāds ir to mātei. Ja mazuļu ir divreiz tik, rodas problēmas ar zīdīšanu. Tomēr daba reizēm neievēro šo kārtību.