Ar slimu suni reizēm ir vēl sarežģītāk nekā ar sasirgušu vīrieti, viņam nepatīk nekas, pat dārgākais draugs pasaulē, saukts arī par saimnieku, šādās dienās izrādās gluži vai kaitnieciskuma iemiesojums, jo saimniekam gribas darīt visu, lai tā mīlulis pēc iespējas ātrāk atlabtu. Viens no grūtākajiem uzdevumiem, kas prasa ne vien iemaņas, bet arī viltību, ir zāļu iebarošana.
Tabletes Jums ir paveicies, ja jūsu suns ir mierīgs. Tādā gadījumā plaši paveriet dzīvnieka muti un pēc iespējas dziļāk (līdz mēles pamatam) iebāziet tableti vai kapsulu, tad aizveriet suņa muti. Neļaujiet dzīvniekam vērt vaļā žokļus, suns norīs zāles, jo nostrādās viņa refleksi. Ja suns ir ne tik paklausīgs vai bailīgs, tableti vajadzēs noslēpt nelielā gaļas vai siera gabaliņā un dot to sunim apēst. Līdzīgi rīkojas ar pulverveida zālēm, kuras iemīca maltās gaļas pikucī. Šķidrās zāles Atvelciet suņa lūpu, ielejiet ar karotīti vai šļirci (bez adatas!) aiz vaiga zāles. Vienā piegājienā ievada ne vairāk par 10-15 mililitriem, tad ietur pauzi, lai suns paspētu zāles norīt un neaizrītos (lai zāles neiekļūtu dzīvnieka elpceļos). Visas šīs procedūras laikā suņa galvu tur mazliet paceltu. Klizma Ar vienu roku pietur suņa asti, ar otru uzmanīgi ievada anālajā atverē klizmas uzgali, kas jau ieziests ar vazelīnu. Šķidrumu ievada pakāpeniski, lai neizraisītu zāļu izšļākšanu. Svecītes Pieturot nolaistu asti ar roku un glaudot suņa krustus, svecīti ievada pēc iespējas dziļāk anālajā atverē. To labāk darīt pēc vakara pastaigas pirms naktsmiera, tā zāles iedarbosies ilgstošāk. Injekcijas Ir trīs veidu injekcijas; intramuskulārās, zemādas un intravenozās. Trešo jāuztic speciālistam, bet pirmās divas itin labi var iemācīties darīt arī suņa saimnieks. Stāvošam sunim šļirces adatu ievada zem labās lāpstiņas, gulošam – gurna apvidū. Ja zāles jāievada muskulī, vispiemērotākais šim nolūkam ir gurns. Dūriena vietu noteikti iepriekš ieberzē ar spirtu.