Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par tārpu nēsātājiem var kļūt vai katrs suns vai kaķis, arī citi dzīvnieki, pat tad, ja ārēji tie izskatās visnotaļ kopti. Parazītisko tārpu klātbūtni nav viegli diagnosticēt, bieži vien ārēji dzīvnieks neizskatās saslimis. Tāpēc attārpošana jāveic regulāri, it īpaši ņemot vērā to, ka daži tārpu tipi var apdraudēt arī cilvēka veselību.
Apaļtārpi Tie ir rozīgi bāli tārpi, kas mēdz saritināties palielos apļos. Ja dzīvnieks ar tiem inficējies, ekskrementos vai izvemtajā masā to var nemanīt. Oliņas ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci tās neredz. Toxocara canis jeb apaļtārpi ir visizplatītākais suņu parazītu veids. Pieaugušu suņu vai kaķu organismā apaļtārpiem ir sarežģīts dzīves cikls. Tur tie izaug no kūniņām līdz pieaugušam tārpam. Līdz ar izkārnījumiem laukā nonāk kā tārpi, tā kūniņas, ko apēd cits suns, tā turpinot parazītu pārnēsāšanas ķēdi. Apaļtārpi var arī nekustīgi mitināties kucīšu vai kaķeņu muskuļu masā un grūtniecības laikā aktivizēties. Caur placentu apaļtārpi var inficēt vēl nedzimušos mazuļus. Inficētie jaundzimušie, ja tārpu to organismā ir pārlieku daudz, var pat nomirt. Ja suns ir jau iepriekš bijis inficēts un apēd tārpu oliņas, vairums kāpuru nepārvēršas pieaugušos tārpos. Tomēr tie saglabājas dzīvnieka audos kā otrās pakāpes somatiskās kūniņas. Ja šādas kūniņas pārnēsājoša kucīte kļūst grūsna, var notikt augļa inficēšanās caur placentu. Tas izskaidro, kāpēc dažos reģionos līdz pat 95% kucēnu piedzimst jau inficējušies ar apaļtārpiem. Ja kāds cits dzīvnieks, piemēram grauzējs, apēd apaļtārpa kūniņas, otrās pakāpes somatiskās kūniņas attīstīsies tajā. Ja šādu žurku savukārt apēd suns, arī viņš inficējas. Arī cilvēki var inficēties ar apaļtārpu otrās pakāpes somatiskajām kūniņām. Apaļtārpu oliņas lieliski pārcieš laika apstākļu maiņu; ja kāda vieta (bērnu rotaļu laukums, pludmale utt.) ir inficēta, to ļoti grūti attīrīt. Tādēļ kaķus un suņus nepieciešmas regulāri attārpot. Lenteņi Tie pēc skata atgādina garas lentes, kas sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas mēdz atdalīties viens no otra, izkļuvuši no dzīvnieka organisma - vēl kustēties uz zemes vai pie dzīvnieka anālās atveres. Suņi un kaķi nepiedzimst ar lenteņiem, visbiežāk tie iedzīvojas šais parazītos ar blusu starpniecību. Lenteņi var dzīvot blusās; kad dzīvnieks šādu blusu apēd, lentenis jau iemitinās viņa organismā. Parastie lenteņi vairumā gadījumu cilvēkus neapdraud. Ko darīt? Ja esat pamanījuši sava dzīvnieka izkārnījumos vai pie tā anālās atveres parazīttārpus, ietiniet tārpus mitrā vatē un aiznesiet savam veterinārārstam, kurš spēs tos identificēt un noteikt nepieciešamo ārstēšanu. Ja jūsu suns vai kaķis strauji zaudē svaru un tā spalva kļūst asa un raupja, tas var būt sigāls par nevēlamu ciemiņu parādīšanos. Inficētiem kucēniem un kaķēniem bieži vien ir uzpūties vēders. Arī tas, ja dzīvnieks šļūc ar dibenu pa zemi vai laiza savu sēžamvietu biežāk nekā parasti, var liecināt par slimības sākšanos. No saskarsmes ar parazītiskajiem tārpiem jāsargā bērni, it īpaši, ja tie spēlējas nepārbaudītās smilšu kastēs vai pludmalēs, kur savas dabiskās vajadzības kārto dzīvnieki. Ir bijuši gadījumi, kad tārpu oliņas ar netīru roku starpniecību iekļūst acs tīklenē, izraisot pat aklumu. Vai zinājāt? Apaļtārpu oliņas kļūst lipīgas trīs nedēļu laikā, tāpēc bīstami ir sastāvējušies izkārnījumi. Oliņas saglabā spēju inficēt līdz pat divu gadu garumā. Attārpošana Visus pieaugušos suņus un kaķus iesaka attārpot no apaļtārpiem reizi trīs mēnešos vai tik bieži, kā to iesaka pastāvīgais mājdzīvnieka veterinārārsts. Grūsnus dzīvniekus attārpot drīkst tikai veterinārārsta uzraudzībā. Savukārt suņu un kaķu mazuļus attārpo no dažu nedēļu vecuma, arī to dara ārsts. Lai izvairītos no dzīvnieka saslimšanas ar lenteņiem, izmantojiet veterināra ieteiktos pretblusu līdzekļus.