Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ausu iekaisums ir viena no visbiežāk sastopamajām slimībām veterinārārstu praksē. Par ausu iekaisumu liecina ausu un galvas purināšana, kasīšana, izdalījumi no ausīm, ausu apsārtums un pietūkums, smaka, sāpes, depresija un viegla aizkaitināmība.
Ausu iekaisuma cēloņi Tie var būt ļoti dažādi, izplatītākie ir: parazīti (ausu ērces), mikroorganismi (baktērijas un raugi), svešķermeņi (piem., augu sēklas vai ērkšķi), alerģijas, traumas, hormonālas izmaiņas, piem., vairogdziedzera hormonu trūkums, izmainīta vide, piem., pārliecīgs mitrums vai anatomiskas īpatnības, imūnsistēmas slimības, audzēji. Alerģijas: Suņiem, kuriem alerģiju izraisa barība vai ieelpojamā gaisa sastāvdaļas (putekšņi, putekļu ērces), bieži novēro ausu iekaisumus. Bieži tie arī ir pirmā alerģijas pazīme. Parasti alerģiskajiem iekaisumiem pievienojas bakteriāla vai rauga sēnīšu infekcija. Ārstējot tikai infekciju, netiek likvidēts iekaisuma cēlonis. Parazīti: Ausu ērce Otodectes cynotis ir izplatīts ausu iekaisuma izraisītājs lielākoties kaķēniem. Daži dzīvnieki ir īpaši jūtīgi pret ausu ērcēm (tāpat kā pret blusām), tāpēc iekaisums norit ļoti smagi un tam var pievienoties arī sekundāra infekcija. Baktērijas un rauga sēnītes: Arī normālās, veselās ausīs dzīvo dažādi mikroorganismi, bet organisma aizsargsistēmas neļauj tām savairoties un radīt iekaisumu. Alerģijas, pārliecīga mitruma vai kāda cita iepriekšminētā iemesla dēļ, izmainoties videi ausīs, baktērijas savairojas un rada iekaisumu. Svešķermeņi: Dzīvnieku apmatojumā bieži ieķeras sunīšu, dadžu un citu augu sēklas, tās var iekļūt arī auss kanālā. Svešķermenis rada spēcīgu niezi; dzīvniekam kasoties, tiek pievienota arī sekundāra mikroflora. Pēc pastaigām pa mežu dzīvnieks noteikti jāizķemmē un uzmanība jāpievērš tā ausīm. Traumas: visbiežāk tās izraisa pats dzīvnieks, berzējot un kasot ausis, radot vēl lielāku kairinājumu un sāpes. Hormonālas izmaiņas: Vairogdziedzera hormonu, dzimumhormonu, arī glikokortikoīdu trūkums vai pārākums var izpausties kā ādas vai ausu slimības. Vide ausīs: Mitrums un siltums padara auss kanālu par ideālu vidi baktēriju un rauga sēnīši attīstībai. Suņiem ar smagām, nokarenām ausīm, piemēram, kokerspanieliem, auss kanāls bieži ir pārāk mitrs. Tas padara šīs šķirnes suņus īpaši uzņēmīgus pret ausu iekaisumiem. Retāk sastopamie ausu iekaisumu cēloņi ir iedzimtas vai imūnsistēmas slimības. Diagnoze Ausu iekaisumiem var būt ļoti dažādi cēloņi, tāpēc nav pareizi iegādāties auss pilienus aptiekā un sākt ārstēšanu pašiem. Lai arī visizplatītākais auss iekaisumu cēlonis ir baktērijas, tomēr tikai veterinārārsts ar otoskopu var konstatēt, vai bungādiņa ir vesela un vai ausu pilienus vispār drīkst lietot, vai iekaisuma cēlonis nav svešķermenis, vai tā pamatā ir tāda sistēmiska slimība kā alerģija vai hormonālas izmaiņas. Dažkārt veterinārārsti veic arī ausu uztriepju mikroskopisku izmeklēšanu un nosaka jutību pret antibiotikām. Ārstēšana Ārstēšana atkarīga no cēloņa, bet svarīgi auss kanālu uzturēt tīru un sausu. Bakteriālas izcelsmes ausu iekaisumu ārstēšanā lieto līdzekļus ar antibakteriālu iedarbību. Lai arī kāds būtu primārais auss iekaisuma cēlonis, gandrīz vienmēr pievienojas arī bakteriāla infekcija. Tāpēc ir izstrādāti dažādi kombinētie preparāti, kas darbojas gan antibakteriāli, gan antifungāli, gan samazina niezi. Parasti šādu līdzekļu sastāvā ir antibiotikas, pretsēnīšu līdzekļi un kortikosteroīdi. Parazitārā auss iekaisuma ārstēšanā var lietot gan lokālas, gan vispārējas iedarbības līdzekļus. Lokālos līdzekļus pēc auss iztīrīšanas iepilina auss kanālā. Sistēmiskie līdzekļi parasti iedarbojas arī uz citiem parazītiem. Rauga sēnītes Malassezia pachydermatis izraisīta iekaisuma gadījumā novēro brūnus izdalījumus ar nepatīkamu, specifisku smaku. Nepieciešama bieža tīrīšana un ilgstoša speciālu pretsēnīšu līdzekļu lietošana. Alerģijas izraisa visgrūtāk ārstējamos ausu iekaisumus. Ārstēšana ir dārga, kompleksa un ilgstoša (visu dzīvnieka mūžu). Pēc iespējas jācenšas izvairīties no alerģiju izraisošiem faktoriem, kas katram dzīvniekam ir individuāli (piemēram, blusu siekalas, putekļu ērces, liellopa gaļa utt.) Ārstēšanai lieto preparātus, kas nomāc alerģiskās reakcijas organismā. Pareiza taukskābju Omega 3 un Omega 6 attiecība nomāc iekaisuma reakciju, tāpēc taukskābju piedevas iesaka lietot visiem alerģiskajiem dzīvniekiem. Ausu tīrīšana Dzīvnieku auss kanālam ir burta L forma, tāpēc netīrumi un auss sērs uzkrājas dzīvnieku ausīs, kopā ar mitrumu radot labvēlīgu vidi baktēriju augšanai. Lai to nepieļautu, svarīgi auss kanālu turēt tīru un sausu. Ausis nedrīkst tīrīt ar ūdeņraža pārskābi vai kādu citu kodīgu līdzekli. Piemērotākie ir speciālie ausu tīrīšanai domātie šķidrumi, piemēram, Ear cleansing solution, kas šķīdina auss sēru, rada mikrobiem un raugiem nelabvēlīgu skābu vidi un tādējādi pasargā no ausu iekaisuma rašanās. Vispirms ausi samitrina ar Ear cleansing solution, tad auss pamatni nedaudz pamasē, lai netīrumi un auss sērs izšķīstu, tad ar vates kociņu vai tamponu ausi iztīra. Tīrot ar vates kociņiem, svarīgi tos nebāzt pārāk dziļi auss kanālā, jo tādējādi netīrumus var tikai sastumt dziļāk. Vispareizāk ir kārtīgi iztīrīt redzamo daļu un vietas, ko var aizsniegt, kociņu virzot vertikāli. Tīrīšanu turpina, kamēr vate vairs nepaliek netīra. Ausu slimību gadījumos veterinārārsti parasti iesaka pirms zāļu lietošanas iztīrīt ausis ar speciālo tīrīšanas līdzekli. Dažkārt iekaisušas ausis ir sāpīgas un suns negrib ļaut tās tīrīt, tāpēc ir svarīgi pieradināt dzīvnieku pie ikdienas tīrīšanas, jo ierastu procedūru, lai arī sāpīgāku, dzīvnieki pacieš vieglāk. Ausu slimību profilakse Vissvarīgākais, lai nodrošinātu ausu veselību, ir turēt tās tīras. Veselu dzīvnieku ausīs veidojas neliels daudzums auss sēra, tāpēc 1-2 reizes nedēļā jātīra arī veselu dzīvnieku ausis. Obligāti ausu tīrīšana jāveic pēc peldēšanās vai mazgāšanas, īpaši suņiem ar nokarenām ausīm, jo mitrums veicina iekaisumu rašanos. Ja dzīvnieks paliek nemierīgs, neļauj pieskarties ausīm, tās smako, nekavējoties jādodas pie veterinārārsta. Jo tikai veterinārārsts var konstatēt, vai bungādiņa ir vesela; nereti ausu iekaisuma gadījumā tā ir bojāta, un šādos gadījumos daudzi ausu pilieni var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu.