Suns, kurš nejūtas labi, ir bezpalīdzīgāks par mazu bērnu, jo neko nespēj par savām ciešanām pateikt. Viņš steidzami jānogādā pie ārsta, taču līdz tam saimnieks var sniegt mīlulim neatliekamo pirmo palīdzību, pareizāk sakot, viņam tas noteikti jādara.
Pirmās saslimšanas pazīmes: atsakās no barības, reizēm ir stipras slāpes un vemšana; suns ir vienaldzīgs pret notiekošo, pārlieku miegains; traucēta kustību dinamika; ķermeņa temperatūra pārsniedz 39 grādus, sīko šķirņu suņiem - virs 39,5; pulss biežāks par 80 sitieniem minūtē, augumā lieliem suņiem - 120; iekaisusi acu un deguna gļotāda, izdalās šķidrums; klepus, strauja elsošana (pāri par 28 reizēm minūtē - sīkiem suņiem, pāri par 16 - lieliem); izkrīt spalva, atlikusī zaudē spožumu; dzīvnieks bieži kasās un kož sev ādā (ārējie parazīti); niez anālā atvere (iekšējie parazīti); caureja. Pirmās palīdzības aptieciņa Katram suņa saimniekam mājās vajadzētu būt aptieciņai ar instrumentiem, pārsienamo materiālu un zālēm. No instrumentiem nepieciešami: termometrs, šķēres, pincete, šļirce, pipete. Pārsiešanai vajadzīgi minimums 3-4 rullīši marles saites (plata un šaura), vate, kompresēm domātais papīrs, žņaugs. Medikamenti: 3% ūdeņraža pārskābes šķīrums, briljantzaļā šķīdums, kālija permanganāts, 3% borspirts, vazelīneļļa, glikoze, fizioloģiskais šķīdums, antibiotikas, sulfadimezīns, analgīns, dimedrols, ogle, pārtikas soda, vāramā sāls, ciete. Sasirguša suņa barošana Dodiet tikai to barību, kuru atļāvis ārstējošais veterinārārsts. Ēdienam jābūt viegli sagremojamam, ar nepieciešamo vitamīnu, olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu saturu. Nekādā gadījumā nedrīkst barot saslimušu suni ar asiem ēdieniem, kas var kairināt mutes dobuma, rīkles gļotādu un kuņģi, kaut šāda pārtika nav piemērota arī veselam duksim.