Komisija pētīs Igaunijas spiegu skandāla ietekmi uz Latvijas drošību

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) izveidos komisiju, kas vērtēs, vai Igaunijā aizdomās par spiegošanu aizturētā Aizsardzības spēku virsnieka darbība ir atstājusi ietekmi uz Latvijas drošību.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA teica, ka par virsnieka vainu lemšot tiesa, taču spiegošana ir vislielākais nodarījums, ko bruņoto spēku virsnieks var izdarīt, "nododot savu valsti un liekot uz spēles iedzīvotāju un karavīru dzīvības".

Mēs izveidosim iekšēju komisiju, kura izvērtēs pilnīgi visus aspektus un jautājumus vai šī igauņu virsnieka darbība ir atstājusi ietekmi un iespaidu uz Latvijas drošību. Skaidrosim, vai viņa darbība nav kompromitējusi Latvijas bruņotos spēkus, norādīja Galkins,

kura pārstāvētā ministrijas pārraudzībā ir Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Galkins arī apliecināja, ka Latvija citām valstīm, tostarp, Igaunijai nesniedz informāciju par pašas augstākās kategorijas klasificētajiem nacionālajiem dokumentiem - Valsts aizsardzības plānu un Valsts aizsardzības operatīvo plānu.

Tikmēr cita Latvijas drošības iestāde - Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kuras uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, aģentūrai LETA nekomentēja

citas valsts teritorijā izdarītos iespējamos noziedzīgos nodarījumus,

līdz ar to nav zināms, vai SAB sadarbojas ar Igaunijas drošības dienestiem šīs lietas izmeklēšanā.

No trešās Latvijas drošības iestādes - Drošības policijas (DP) - aģentūrai LETA patlaban komentāru nav izdevies iegūt. DP kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana.

Jau ziņots, ka Igaunijas Harju Apriņķa tiesa otrdien noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā.

Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass, kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins. Abi ir Igaunijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši 90.gados.

Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu ārējo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam - bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.

Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas nodošana notikusi Igaunijā vai ārzemēs.

Uz augšu