Prāts savienots ar datoru! Saruna ar zinātnieci, kura radījusi ar domu spēku vadāmu dronu
Ekskluzīvi Apollo

Datortomogrāfijas attēls Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures muzejā.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Iedomājies par debesīm - drons celsies augšā, iedomājies par zemi - drons laidīsies lejup. It kā nekas īpašs - tik vien kā divas darbības. Bet Natālija Kosmina, kura radījusi ar prātu vadāmo dronu, sarunā ar portālu Apollo aicina aizdomāties par to, ka dronu var aizstāt ar jebkuru citu sistēmu un tā strādās. Lielākie ieguvēji varētu būt invalīdi.

Šogad “Zinātnieku naktī” Latvijā ieradās Natālija Kosmina, lai prezentētu savu projektu – ar domu spēku vadāmu dronu. Viņa ir pasaules līmeņa zinātniece, ieguvusi L’Oréal-UNESCO balvu sievietēm zinātnē, un viņas pētījumu fokusā ir smadzeņu un datoru mijiedarbība.

Ar prātu vadāmo dronu viņa izveidoja doktorantūras studiju laikā. Izdarīja to prieka pēc. Iedvesmu viņa smēlusies no zinātniskās fantastikas un komiksiem, un viens šāds iedvesmas objekts ir "Brīnumsieviete". “Viņai ir tiāra, ar kuru viņa spēj kontrolēt savu lidaparātu,” teic Natālija.

Zinātniece gan uzsver, ka nav tādas tehnoloģijas, kas patiešām spētu nolasīt mūsu domas. Taču iespējams iemācīt datoru, tā teikt, komunicēt ar smadzenēm, lai pēc tam dators veiktu kādas darbības. Šo tehnoloģiju sauc par smadzeņu-datora interfeisu (Brain-Computer Interface).

Drona gadījumā pie cilvēka galvas piestiprina elektrodus, kas reģistrē smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tiek lūgts iedomāties divus konceptus – zemi un debesis –, un tajā brīdī dators iegaumē smadzeņu aktivitāti.

Nākamreiz, kad cilvēks iedomāsies par vienu vai otru konceptu, dators atcerēsies šo smadzeņu aktivitāti un nodos komandu dronam. Ja cilvēks iedomājies par debesīm, drons celsies augšup. Ja iedomājies par zemi, drons laidīsies lejup. Ja nedomās neko, drons kustēsies uz priekšu.

Video: Ar domu spēku vadāmais drons

Dronam iespējams pievienot citas komandas: "pa labi" un "pa kreisi", "uz priekšu" un "atpakaļ". Tomēr drons ir tikai viens pielietojums tehnoloģijai. “Jūs varat aizvietot dronu ar jebkuru citu sistēmu, un tā darbosies,” teic Natālija.

Galvenokārt tehnoloģija paredzēta nevis izklaidei, bet - lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti.

“Sistēmas izveidošana, lai veiktu tikai divas darbības, jums varētu šķist muļķīga,” teic Natālija. “Bet cilvēkiem, kuri nevar kustēties, kuri nevar runāt, kuri nevar pat pamirkšķināt acis, taču kuru smadzenes ir pilnīgi funkcionālas – šī tehnoloģija var būt vienīgais risinājums.”

Natālija arī izveidojusi gudro māju, kurā katra ierīce kontrolējama ar domu spēku. “Cilvēki, kuriem ir invaliditāte, var izvēlēties šo māju kā savu aprūpētāju,” skaidro zinātniece. “Viņi var iedomāties durvis, lai atvērtu durvis. Viņi var iedomāties lampu, lai ieslēgtu gaismu. Viņi var iedomāties televizoru, lai ieslēgtu televizoru.”

Atvest gudro māju ar cilvēku ratiņkrēslā nav tik vienkārši, tāpēc, lai iepazīstinātu citus ar tehnoloģiju, Natālija izmanto dronu.

Tehnoloģijai ir savi trūkumi. Piemēram, lai vadītu dronu, vajag pilnībā koncentrēties šīm darbībām. “Ja galvā vienlaikus ir pārāk daudz domu, programmai būs grūti atpazīt procesus smadzenēs,” teic Natālija. Var arī rasties problēmas smadzeņu signālu uztveršanā un ekipējums joprojām ir diezgan smags un neērts.

Natālija strādā, lai uzlabotu tehnoloģiju. Bet viņai arī svarīgi, lai par to zinātu pēc iespējas vairāk cilvēku. “Daudzi par to nemaz nav dzirdējuši. Nezina, kas tas ir un kā tas varētu viņiem palīdzēt.”

Uz augšu