/nginx/o/2018/10/23/11520299t1he999.jpg)
"Tu drīksti rakstīt, ka esmu transseksuālis, jo es tāds esmu." Nekādi nevaru piemirst šos vārdus. Nesen man atkal uzrakstīja Antra - meitene, kura piedzima kā zēns. Nolēmu apjautāties, kā viņa jūtas un kas ir mainījies, kopš tuviniekiem un draugiem atklājusi, kas ir patiesībā.
“Es sociālajos tīklos vēlreiz padalījos ar rakstu par sevi, jo daudzi man teica, ka esmu malacis, ka uzdrošinājos runāt atklāti,” Antra ir gandarīta.
“Dzīve īpaši mainījusies nav, bet ir parādījušies nedaudz vairāk paziņu sakarā ar to visu, jo, kā minēju iepriekš, es neesmu vainīgs, ka piedzimu kā zēns,” viņa stāsta, brīžiem runājot no meitenes viedokļa, brīžiem - no puiša skatu punkta.
“Es nenožēloju, ka atklāju patiesību, jo vairs nevarēju izturēt to visu, kas bija. Interesanti, ka man ir parādījušies vairāk citādi domājoši draugi,” viņa saka.
Izrādās, transseksuāļu ir daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties, stāsta Antra.
Meitene turpina dzīvot pie sava drauga, precīzāk - pie sava puiša. Ar mammu gan attiecības neesot uzlabojušās, jo viņai grūti pieņemt realitāti: “Mums nav pārāk labas attiecības, jo mammai ir savi stereotipi par to visu. Kā zini, tā laika cilvēki nespēj iedomāties, ka šis viss vispār var būt. Pēdējā laikā mēs nekomunicējam.”
Man radās jautājums, kā Antra ceļo, ja pasē ir pilnīgi cits vārds un fotogrāfija.
“Jā, pagaidām pasē ir vecais vārds un lidostās dažkārt ir jāraksta iesniegums,” viņa skaidro. Laikam pēc sejas vaibstiem tomēr var atpazīt.
“Zinu, ka Latvijā neesmu vienīgais šāds. Viena meitene man reiz teica: “Jūs, vīrieši, jau tā esat mazākumā, bet tu vēlies būt meitene!””
“Kopumā attieksme pret manu atzīšanos ir pozitīva, tomēr paziņas Anglijā ir labāk noskaņoti. Latvieši ir skeptiskāki nekā ārzemnieki,” viņa atzīst.
Tad viņa man pēkšņi jautā: “Tu taču piekritīsi, ka esmu meitene?” Šaubu man nav nekādu, un to arī pasaku. “Es tikai piedzimu kā zēns,” viņa atkārto, lai mani, šķiet, vēlreiz pārliecinātu. “Apzinos, ka nekad nevarēšu būt īsta meitene, bet tomēr… Saproti?”
Tad kā zibens no skaidrām debesīm seko jautājums: “Ko tu darītu, ja es būtu tavs draugs, mēs dzīvotu kopā, un vienā jaukā dienā es tev atzītos, ka esmu meitene? Vēlos tāda būt!”
Nu arī man ir viela pārdomām.
/nginx/o/2018/07/19/10920059t1hfb5b.jpg)
